Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

2022. gadā iegūta par 8 % lielāka graudu kopraža nekā gadu iepriekš

2022. gadā iegūts 3,2 miljonu tonnu graudu, kas ir par 249,1 tūkst. tonnu jeb 8,3 % vairāk nekā 2021. gadā, bet par 253,4 tūkstošiem tonnu jeb 7,2 % mazāk nekā 2020. gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža (3,5 milj. tonnu), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan 2022. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, graudaugu ražību no viena hektāra ietekmēja ilgstošais karstums un sausums, tā pieauga no 38,6 centneriem 2021. gadā līdz 41,6 centneriem 2022. gadā.

Lauksaimniecības kultūraugu kopraža un vidējā ražība


Kopraža, tūkst. tIzmaiņas, % (2022./ 2021.g.)Vidējā ražība no 1 ha, cnt
2021. g.2022. g.12021. g.2022. g.1
Graudaugi2994,63243,78,338,641,6
ziemāji2323,22492,07,348,148,7
kvieši2098,02239,76,849,249,9
rudzi138,4129,0-6,838,136,5
mieži64,399,554,949,348,2
tritikāle22,523,85,531,934,2
vasarāji671,4751,712,022,928,0
kvieši309,7299,7-3,227,333,3
mieži151,5182,120,224,032,1
auzas182,9224,522,720,326,9
griķi14,325,376,27,28,7
Rapsis425,0354,9-16,528,922,1
Kartupeļi249,0246,7-0,9153166
Dārzeņi128,5113,6-10,7154154

Ziemāju graudaugu kopraža 2022. gadā sasniedza 2,5 miljonus tonnu un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 168,8 tūkstošiem tonnu jeb 7,3 %, to vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties vien par 0,6 centneriem. Ziemāju kultūraugu ražas īpatsvars graudaugu kopražā samazinājies no 77,6 % 2021. gadā līdz 76,8 % 2022. gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ziemas kvieši veidoja 69,0 % no visas graudu kopražas (2021. gadā – 70,1 %). To vidējā ražība no viena hektāra pieauga nedaudz – no 49,2 centneriem 2021. gadā līdz 49,9 centneriem 2022. gadā. Pieaugot ziemas kviešu platībām par 22,5 tūkst. hektāru jeb 5,3 %, to kopraža sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir par 141,7 tūkstošiem tonnu jeb 6,8 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2022. gadā samazinājās, to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,1 centneru, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tā bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā – 22,9 centneri no viena hektāra. Vasarāju graudaugu kopraža palielinājās par 80,3 tūkstošiem tonnu jeb 12,0 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko galvenokārt veidoja miežu kopražas pieaugums par 30,6 tūkstošiem tonnu jeb 20,2 % un auzu kopražas palielināšanās par 41,6 tūkstošiem tonnu jeb 22,7 %.

Vasarāju sējumu platība samazinājās par 25,2 tūkstošiem hektāru jeb 8,6 %. Vasaras kviešu – par 23,3 tūkstošiem hektāru jeb 20,6 %, vasaras miežu – par 6,5 tūkstošiem hektāru jeb 10,3 %. Ievērojami pieauga griķu sējumu platības – par 9,1 tūkstoti hektāru jeb 45,6 %, to īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieauga no 2,6 % 2021. gadā līdz 3,7 % 2022. gadā. Palielinoties griķu sējumu platībām, to iegūtā kopraža pieauga par 11,0 tūkstošus tonnu jeb 76,2 %.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar graudaugiem 2022. gadā apsēti 780,1 tūkstoši hektāru, kas ir par 3,7 tūkstošiem hektāru jeb 0,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības
(tūkstošos hektāru)


2021. gads2022. gads1Izmaiņas, % (2022./2021.g.)
Sējumu kopplatība1302,41302,40,0
graudaugi776,4780,10,5
ziemāji482,9511,86,0
kvieši426,4448,95,3
rudzi36,335,3-2,8
mieži13,020,658,4
tritikāle7,17,0-1,4
vasarāji293,5268,3-8,6
kvieši113,490,1-20,6
mieži63,156,6-10,3
auzas90,183,4-7,5
griķi19,929,045,6
rapsis146,9160,39,2
kartupeļi16,314,9-8,9
dārzeņi (atklātā lauka)7,46,5-11,8

2022. gadā iepirkts par 9,7 % vairāk graudu nekā 2021. gadā, vidējā iepirkuma cena kāpusi par 41,3 %

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pērn kopumā iepirkts 2,8 miljoni tonnu graudu, kas ir par 244,2 tūkstošiem tonnu jeb 9,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Ievērojami pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena – no 196,84 eiro par tonnu 2021. gadā līdz 278,19 eiro 2022. gadā jeb par 41,3 %.

85,0 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2021. gadā – 84,4 %), no kuriem 74,7 % bija pārtikas kvalitātes (2021. gadā – 65,4 %). Nedaudz pieaudzis pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā – no 77,4 % 2021. gadā līdz 77,7 % 2022. gadā.

Graudu kopraža, iepirkums un vidējā iepirkuma cena

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rapša sēklu kopievākums samazinājies par 16,5 %

2022. gadā rapša sējumu platība sasniedza 160,3 tūkstošus hektāru, kas ir par 13,4 tūkstošiem hektāru jeb 9,2 % vairāk nekā 2021. gadā, un bija lielākā rapša sējumu platība Latvijas vēsturē. Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē rapša sēklu kopievākums sasniedza tikai 354,9 tūkstošus tonnu jeb 16,5 % mazāk nekā gadu iepriekš, pie tam tas bija mazākais sēklu kopievākums pēdējo četru gadu laikā, kā arī zemākā vidējā ražība no viena hektāra – 22,1 centners.

Rapša sēklu kopievākuma samazinājumu galvenokārt noteica ziemas rapša vidējās ražības no viena hektāra samazinājums no 30,5 centneriem 2021. gadā līdz 23,1 centneram 2022. gadā. Ziemas rapša sējumi aizņēma 86,9 % no visas rapšu platības, un 2022. gadā tie pieauga par 7,1 tūkstošiem hektāru jeb 5,4 %.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rapša sējumu platība, kopraža un vidējā ražība

Turpina samazināties kartupeļu un atklātā lauka dārzeņu platības

2022. gadā kartupeļu kopraža bija 246,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 2,3 tūkstošiem tonnu jeb 0,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 13,4 centneriem jeb 8,8 % un sasniedza 166 centnerus no viena hektāra, kas ir otrā zemākā ražība kopš 2010. gada (2021. gadā – 153 centneri), kad kartupeļu vidējā ražība bija 161 centners. Kartupeļu stādījumu platība pēdējo 12 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes – no 30,1 tūksošiem. hektāru 2010. gadā līdz 14,9 tūkstošiem hektāru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2022. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, laika apstākļi būtiski ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra 2022. gadā bija 154 centneri, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013. gada, kad tā bija vien 148 centneri. 2022. gadā kopumā tika izaudzēts 113,6 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 14,9 tūkstošiem tonnu jeb 10,7 % mazāk nekā 2021. gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājies par 0,6 tūkstošiem tonnu jeb 5,1 %.

1Provizoriskie dati

Plašāka provizoriskā informācija par lauksaimniecības kultūraugu sējumu platībām, kopražu un vidējām ražībām ir pieejama oficiālā statistikas portāla sadaļā „Augkopība”.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.