Vairāki tūkstoši jelgavnieku, kas pulcējās pilsētas centrā gadu mijas naktī, pierādīja, ka svinēt var draudzīgi un priekpilni.
Vairāki tūkstoši jelgavnieku, kas pulcējās pilsētas centrā gadu mijas naktī, pierādīja, ka svinēt var draudzīgi un priekpilni. Tiesa gan, omulības medus mucā netrūka vairāku paprāvu darvas karošu. Individuālie blīkšķinātāji trokšņainības ziņā neatpalika no “kolēģiem” galvaspilsētā, daudziem liekot justies nevis kā svētkos, bet kā karadarbības zonā. Lielā pilsētas salūta vērotāju neapmierinātību pamatoti izpelnījās tie pašdarbnieki, kas krāsainus spridzekļus “gaisā laida” skatītāju tiešā tuvumā. Vēlot laimi Jaunajā gadā, jāiemalko dzirkstošs dzēriens – tā prasa tradīcija, un uz tās pildīšanu publiskās svinību vietās šoreiz visi bija īpaši naski. Diemžēl pēc pusnakts laukumu gluži vai klāja tukšo trauku “kultūrslānis” – lielākā daļa pudeļu tukšotāju nepapūlējās tās novietot atkritumu tvertnēs. Vienlaikus ar salūta sprakšķiem laukumā skanēja arī plīstošu pudeļu šķindoņa. Sasitumus gūt it viegli varēja, krītot slidenajās, pieputinātajās ielās. Bet skaļākais laukumā pastrādātais varasdarbs, šķiet, bija dažu iereibušu pilsoņu mēģinājums dejotāju pūlī iejukušo rūķi… atstāt bez galvas (karstgalvjus gan operatīvi atvēsināja kārtības sargi).
