Līdz nedēļas beigām samazinājies Jelgavas Autobusu parka neapkalpoto tālsatiksmes un pilsētas maršrutu skaits. Nav zināms, kādu lēmumu JAP vadība pēc pārbaudēm pieņēmusi šoferu – individuālo komersantu – sakarā.
Līdz nedēļas beigām samazinājies Jelgavas Autobusu parka (JAP) neapkalpoto tālsatiksmes un pilsētas maršrutu skaits. Nav zināms, kādu lēmumu JAP vadība pēc pārbaudēm pieņēmusi šoferu – individuālo komersantu – sakarā.
“Ziņas” jau rakstīja, ka trešdien JAP maršrutus neapkalpoja trīs pilsētas autobusi un viens tālsatiksmes autobuss uz Rīgu. Uz galvaspilsētu netika veikti 29, bet ceturtdien 25 mikroautobusu reisi. Vakar, kā informēja JAP komercdirektore Viktorija Ļubļinska, nekursēja četri mikroautobusi uz Rīgu un viens pilsētas autobuss. Šodien nebūšot divu mikroautobusu uz Rīgu. V.Ļubļinska pauda cerību, ka pilsētas maršrutos šodien kursēs visi autobusi.
Iemeslus skaidro atšķirīgi
Pēteris Salkazanovs stāstīja, ka reisu atcelšana galvenokārt saistīta ne tik daudz ar šoferu saslimšanu, cik ar paģirām pēc alkohola lietošanas svētku laikā. Lai netiktu pieķerti, viņi nenākot uz darbu un apgalvojot, ka esot slimi. Šoferi savukārt atzina, ka viņus neapmierina pašreizējā norēķinu kārtība, augošie koeficienti, kas jāmaksā JAP par katru reisā nobraukto kilometru. Gan pilsētas, gan starppilsētu maršrutos, gan mikroautobusu pārvadājumos uz Rīgu esot reisi, kur neko nevarot nopelnīt, šoferiem vēl no savas kabatas nākoties piemaksāt JAP. Uzņēmums šoferu kā individuālo komersantu iebildumus un priekšlikumus neņemot vērā. Tālab šoferi no zaudējumiem izvairās, kā nu kurš prot.
JAP sāka sabiedriskā transporta vadītāju pārbaudi, vakar P.Salkazanovs plānoja pieņemt lēmumu par turpmāko sadarbību ar šoferiem, kas šajās dienās nebūs bez attaisnojoša iemesla apkalpojuši reisus. Diemžēl uzņēmuma valdes loceklis vakar nebija sastopams, arī uz mobilā tālruņa zvaniem neatbildēja. JAP sekretāre pauda, ka viņš ir izbraucis, un savienoja ar JAP komercdirektori V.Ļubļinsku.
Par pieņemtajiem lēmumiem nerunā
Uz jautājumu par pieņemtajiem lēmumiem šoferu sakarā V.Ļubļinska uzsvēra, ka viņai informācijas nav, tā jāprasa P.Salkazanovam, bet viņš izbraucis darīšanās. Tūlīt gan komercdirektore piebilda, ka pārbaudes materiāli atrodas pie viņas. Taču “tas, ko lemsim, netiks publiskots, jo līgumi, kas noslēgti starp JAP un šoferiem, nav domāti izplatīšanai trešajām personām. Ar katru notiek individuālas pārrunas, un tas paliks starp mums un komersantu. Lēmumus negrasāmies publiskot, to neparedz Komerclikums. Savstarpējos līgumos visas domstarpības paredzēts risināt pārrunu ceļā,” viņa teica.
Uz jautājumu, kāpēc P.Salkazanovs šonedēļ sacīja citādi, komercdirektore skaidroja, ka tas jājautā viņam pašam. “Ziņas” norādīja, ka neapkalpoto reisu dēļ ir cietušas trešās personas – pasažieri. Viņiem būtu jāzina faktiskie iemesli un pieņemtie lēmumi. V.Ļubļinska atkārtoti uzsvēra, ka JAP starpnieki nav vajadzīgi, uzņēmums katram pasažierim sniegšot individuālu skaidrojumu, komercdirektore katram rakstveidā sagatavošot kompetentu atbildi. “Ar jums neesam noslēguši līgumu par starpniecību.” Uz jautājumu, vai tas uzņēmumam neizmaksās pārāk dārgi, jo šajās dienās bez transporta palikuši daudzi pasažieri, komercdirektore norādīja, ka tā nav “Ziņu” problēma.
Pasažieri zaudējumus neesot cietuši
V.Ļubļinska arī uzsvēra, ka neapkalpoto reisu dēļ cietušo, ar to saprotot pasažierus, kam radušies materiāli zaudējumi, nav. Ir cilvēki, kas kaut ko nokavējuši, viņi var saņemt JAP rakstveida atbildes. Uz jautājumu, kāpēc 2003. gadā uzņēmums uzskatīja, ka pasažieriem ir nodarīti materiālie zaudējumi un tagad nav, komercdirektore pauda, ka tagad “ir 2006. gads – šoferiem ir tiesības saslimt, viņi nav vainīgi, tādi gadījumi var būt. Bet tāpēc 25 cilvēkus rezervē neturēsim.”
V.Ļubļinska neko neteica par šoferu “slimībām”, kas izpaužas paģiru veidā, vien pauda, ka situācija nav traģiska, visvairāk “norauti” mikroautobusu reisi uz Rīgu, taču uz turieni kursē arī cits transports. Tāpēc tādai ažiotāžai, kāda sacelta, neesot pamata. Jāatgādina gan, ka pats JAP ar aģentūrai LETA sniegto informāciju saasināja uzmanību un sacēla ažiotāžu.
Pārraugi vērtējumos piesardzīgi
Satiksmes ministrija “Ziņu” jautājumus JAP problēmu sakarā pāradresēja Autotransporta direkcijas jaunizveidotās Sabiedriskā transporta daļas vadītājam Adrianam Ļubļinam. Viņš teica, ka pasažieriem ir ļoti nepatīkami, ka viņi spiesti rēķināties ar neapzinīgu darbinieku nevēlēšanos strādāt un atkārtoja P.Salkazanova pausto, par ko “Ziņas” rakstīja 5. janvārī. Līdz šim JAP neapkalpoto reisu īpatsvars nesasniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktos piecus procentus, lai tam piemērotu sankcijas. Par šoferu pausto neapmierinātību A.Ļubļins norādīja, ka tiesiskumu Latvijā nosaka tiesa un kamēr nav stājies spēkā galīgais spriedums, neesot tiesību komentēt darba tiesisko attiecību nepieciešamību. To varētu tulkot kā spiedienu uz tiesu. A.Ļubļins pauda, ka viņa vadītā daļa sekojot līdzi situācijai, taču negribot priekšlaicīgi pieņemt lēmumus, ko vēlāk nāktos mainīt vai nožēlot.
Pēc būtības – darba attiecības
Latvijas Autopārvadātāju arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Gailis, uz aicinājumu komentēt situāciju, norāda, ka slimību gadījumā šoferiem kā individuālajiem komersantiem biļeteni nav vajadzīgi, jo starp JAP un šoferiem pastāv uzņēmēju attiecības, lai gan pēc būtības tās tulkojamas kā darba tiesiskās attiecības, ko JAP nekādi nevēlas atzīt.
R.Gailis atgādina, ka, neraugoties uz JAP iesniegto apelāciju, Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgās sesijas spriedums ir spēkā, tāpēc šoferis Valērijs Pavlovs JAP jāatjauno darbā un ar viņu jānoslēdz darba līgums. Taču uzņēmums piedāvā viņu atjaunot darbā no tiesas lēmuma pieņemšanas dienas (pagājušā gada 25. septembra), nevis 2003. gada 25. novembra, kā rakstīts spriedumā. JAP V.Pavlovam arī piedāvājot darbu norīkojumos, nevis maršrutos, un tikai minimālo valstī noteikto atalgojumu. Arodbiedrība jau pagājušā gada novembrī JAP iesniegusi savu darba tiesisko attiecību regulējuma variantu, taču joprojām atbilde neesot saņemta.
Problēmas milzušas gadiem
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms pauž, ka kopš šoferu protesta akcijām vairāk nekā pirms diviem gadiem situācija pašnodarbināto jomā valstī nav mainījusies un līdz šim nav vērojams, ka kāds būtu ieinteresēts, kas ar šiem cilvēkiem notiek. Problēmas pastāv arī citās nozarēs, kur cilvēki strādā kā pašnodarbinātie.
Šoferiem kā individuālajiem komersantiem nav nozīmes ņemt biļetenus, jo pirmās divas nedēļas viņi nekādu pabalstu nesaņems. Ja slimošana būs ilgstoša – atbalsta apjoms atkarīgs no paša nomaksātā nodokļa īpatsvara. Iespējama arī virkne citu problēmu. Pašnodarbinātie ir bezspēcīgi un neaizsargāti, notiekot nelaimes gadījumiem. Piemēram, ne tik sen avarējušā mikroautobusa šoferim vēl paveicies, traumas nav bijušas smagas. Pretējā gadījumā viņš paliktu bez jebkādas palīdzības – individuālā darba veicējiem mūsu likumi tādu neparedz. Tālab, pēc V.Dūma domām, jau tuvākajā laikā ne vien Satiksmes kā nozares ministrijai, bet arī Labklājības, Ekonomikas un Finanšu ministrijām tomēr problēmsituācijas ar pašnodarbinātajiem vienreiz būtu juridiski pareizi jāatrisina, jo jautājumi milzuši vismaz astoņus garus gadus pēc neatkarības atjaunošanas.
