ANDRIS BENJAMIŅŠ: Ir svarīgi izvērtēt, vai kandidāti ir atbildīgi, ieinteresēti un gatavi strādāt sabiedrības labā

Dobeles novadā dalību 2025. gada pašvaldību vēlēšanās pieteikuši seši saraksti un iedzīvotājiem jāievēl 15 domnieki. “Zemgales Ziņas” lūdza visiem sarakstiem izvirzīt vienu kandidātu, kas sniedz atbildes uz laikraksta jautājumiem.

1. saraksts 

Politiskā partija “Republika”

1.  Kāda ir Jūsu personīgā motivācija balotēties, un kāpēc uzticaties Jūsu saraksta pašvaldības vadītāja kandidātam un citām personībām sarakstā?

Mana motivācija kandidēt pašvaldības vēlēšanās izriet no dziļas pārliecības, ka vietējā līmenī ir iespējams panākt reālas, taustāmas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku ikdienu. Es šeit dzīvoju, strādāju un audzinu bērnus, tāpēc man ir svarīgi, lai Dobeles novads attīstās ilgtspējīgi, godprātīgi un caurspīdīgi. Es vēlos, lai mūsu novads būtu vieta, kur cilvēki jūtas uzklausīti un viņu vajadzības tiek ņemtas vērā. Esmu izvēlējies kandidēt tieši šajā sarakstā, jo mani kolēģi, tostarp mūsu saraksta līderis, ir cilvēki ar pieredzi, kompetenci un skaidru redzējumu par to, kā uzlabot novada pārvaldību. Mūs vieno kopīgas vērtības – atbildība, cieņa pret cilvēkiem un vēlme strādāt nevis savā, bet sabiedrības labā. Šī uzticēšanās balstās ne tikai vārdos, bet arī kopīgi paveiktajos darbos un attieksmē pret sabiedrisko labumu.

2. Uz ko ieteiktu vēlētājiem vairāk skatīties – uz partijas programmu vai deputātu kandidātu paveiktajiem darbiem?

Es ieteiktu vēlētājiem skatīties uz abiem aspektiem – gan partijas programmu, gan kandidātu personībām. Programma parāda virzienu, vērtības un prioritātes, kuras saraksts apņemas īstenot. Savukārt deputātu kandidāti ir tie, kuri šīs idejas īstenos dzīvē. Ir svarīgi izvērtēt, vai kandidāti ir atbildīgi, ieinteresēti un gatavi strādāt sabiedrības labā. Protams, ne visi ir ar pieredzi pašvaldības darbā, un tas nav obligāti mīnuss – bieži tieši jaunpienācēji ienes svaigas idejas, enerģiju un neatkarīgu skatījumu. Tāpēc es ieteiktu vēlētājiem pievērst uzmanību arī tam, ko cilvēks ir paveicis ārpus pašvaldības – savā profesionālajā jomā, sabiedriskajā darbībā vai vietējā kopienā. Tieši šī pieredze var kļūt par pamatu atbildīgai un aktīvai darbībai arī pašvaldībā.

3. Vai uzskatāt, ka līdzšinējais darbības kurss ir jāturpina?

Līdzšinējā pašvaldības attīstība ir atstājusi redzamu nospiedumu – īstenoti daudzi svarīgi darbi, un tie noteikti ir novērtējami. Tomēr, raugoties ilgtermiņā, vienmēr jāanalizē ne tikai tas, kas ir paveikts, bet arī kā un cik racionāli šie lēmumi ir pieņemti. Šis kurss nav bijis slikts, bet tas noteikti ir uzlabojams. Mēs dzīvojam laikā, kad pārvaldībai jābūt vēl caurspīdīgākai, iekļaujošākai un balstītai uz stratēģisku skatījumu nākotnē. Tāpēc es uzskatu, ka iepriekš paveiktais var kalpot par pamatu, bet ir nepieciešams pārskatīt prioritātes, uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un ciešāk sadarboties ar iedzīvotājiem. Tikai tā var nodrošināt patiesi ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.

4.  Kāda ir Jūsu nostāja skolu tīkla reorganizēšanā?

Skolu tīkla jautājumi vienmēr ir ļoti jūtīgi, jo tie skar gan bērnu, gan vecāku, gan pedagogu nākotni. Es pilnībā izprotu nepieciešamību ievērot valstī noteiktos kritērijus un prasības un saprotu, ka pašvaldībai bija jāpieņem sarežģīti lēmumi, ņemot vērā skolēnu skaita tendences un kvalitātes nodrošināšanas prasības. Tomēr mana personīgā nostāja ir piesardzīgāka – šajā konkrētajā gadījumā, it īpaši attiecībā uz Dobeles 1. vidusskolu, varbūt būtu bijis vērts vēl nedaudz nogaidīt, rūpīgāk izvērtēt visus iespējamos scenārijus un dot skolai iespēju uzlabot situāciju, piemēram, stiprinot sadarbību ar ģimenēm un izglītības iestādēm reģionā. Skolu slēgšana vai reorganizācija nekad nav tikai par skaitļiem, tas ir arī par cilvēku izjūtām un kopienas identitāti. Tāpēc, lai arī lēmums var būt juridiski un finansiāli pamatots, būtu svarīgi, lai turpmāk pašvaldība vairāk iesaistītu sabiedrību šādos procesos un veidotu atklātāku, pakāpeniskāku pieeju.

5. Vai demogrāfijas jautājums jāatstāj Saeimas deputātu ziņā vai tomēr pašvaldības arī var dot savu artavu?

Demogrāfijas politika, protams, ir nacionāla mēroga jautājums, un Saeimai jānodrošina atbilstošs normatīvais un finansiālais ietvars, taču tieši pašvaldības ir tās, kas vislabāk redz reālo situāciju uz vietas – cilvēkus, ģimenes, viņu vajadzības un problēmas. Rīgā bieži redz tikai statistiku, bet mēs redzam stāstus aiz šiem skaitļiem. Tāpēc novadu deputātiem ir jāuzņemas lielāka atbildība un jābūt aktīvākiem demogrāfijas jautājumu risināšanā. Pašvaldība var daudz izdarīt – radīt ģimenēm draudzīgu vidi, atbalstīt jaunās ģimenes ar mājokļu pieejamību, nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, veidot elastīgus bērnu pieskatīšanas risinājumus, atbalstīt darba iespējas un vietējo uzņēmējdarbību. Šie faktori vistiešāk ietekmē to, vai cilvēki izvēlas palikt novadā vai doties prom.

6. Vai Jūsu partijai/apvienībai ir plāns, kā samazināt birokrātiju pašvaldībā?

Jā, mūsu apvienībai noteikti ir iecere mazināt birokrātiju pašvaldībā. Mēs redzam, ka daudzos gadījumos tā kļuvusi ne tikai smagnēja, bet pat mākslīgi uzturēta, kas apgrūtina gan iedzīvotāju saziņu ar pašvaldību, gan kavē efektīvu lēmumu pieņemšanu. Mūsu mērķis ir veidot vienkāršākus, caurspīdīgākus un ātrākus procesus, īpaši attiecībā uz iedzīvotāju iesniegumiem, būvniecības saskaņojumiem, uzņēmējdarbības atbalstu un sociālo palīdzību. Mēs vēlamies veicināt digitālu un cilvēkam draudzīgu pārvaldību, kurā pašvaldības darbinieki nav formālu šķēršļu radītāji, bet gan risinājumu meklētāji. Birokrātija nedrīkst būt pašmērķis, tai ir jāstrādā sabiedrības labā, nevis pret to.

7. Vai partija/apvienība turpinās esošās budžeta prioritātes pašvaldībā vai mainīs tās?

Mūsu apvienība uzskata, ka budžets ir viens no galvenajiem pašvaldības attīstības instrumentiem, tāpēc esošās budžeta prioritātes noteikti būs jāizvērtē no jauna. Katra politiskā apvienība nāk ar savu skatījumu un savām vērtībām, un arī mūsu gadījumā prioritātes var atšķirties no iepriekšējās vadības. Mēs vēlamies pārliecināties, ka budžeta līdzekļi tiek izlietoti pēc iespējas efektīvāk, atbilstoši iedzīvotāju aktuālajām vajadzībām un novada attīstības ilgtermiņa mērķiem. Tas nozīmē, ka var nākties pārskatīt atsevišķas programmas vai izdevumu posteņus, taču tas tiks darīts atbildīgi, pārskatāmi un sabiedrībai saprotami.

8. Vai uzskatāt, ka pašvaldībai ir jāiesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai?

Latvija jau daudzus gadus konsekventi atbalsta Ukrainu valstiskā līmenī – politiski, finansiāli un praktiski. Tas ir saprotami un pamatoti, jo mēs paši esam maza valsts ar sarežģītu vēsturi un zinām, ko nozīmē cīnīties par brīvību. Taču pašvaldībai pirmkārt jādomā par sava novada iedzīvotāju vajadzībām un labsajūtu. Pašvaldības iesaiste atbalstā Ukrainai var būt simboliska vai mērķēta, piemēram, dalība sadarbības projektos, informācijas izplatīšanā vai humānās palīdzības vākšanā, ja tam ir sabiedrības atbalsts. Taču nepārtraukta resursu novirzīšana ārpus novada, kamēr pašiem ir neatrisinātas problēmas, nav ilgtspējīga pieeja. Mums vispirms jāsakārto sava “istaba” – jānodrošina kvalitatīvi pakalpojumi, sociālais atbalsts, pieejama izglītība un droša vide pašu iedzīvotājiem. Tikai tad mēs varam būt patiesi stiprs sabiedrotais arī ārpus savām robežām.

9. Kādu prognozējat vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās? Vai tā būs augstāka par līdzšinējo?

Precīzi prognozēt vēlētāju aktivitāti ir ļoti grūti, jo tas atkarīgs no daudziem faktoriem – cilvēku noskaņojuma, uzticības politikai un arī viņu ticības tam, ka pārmaiņas ir iespējamas. Tomēr es patiesi ceru, ka šoreiz mūsu novada iedzīvotāji būs aktīvāki, jo redzams, ka daudziem apnicis samierināties ar esošo situāciju. Ja mēs gribam pārmaiņas, tad tās sākas ar katra vēlētāja lēmumu – piedalīties un paust savu izvēli. Tāpēc es aicinu ikvienu 7. jūnijā atnākt uz vēlēšanām un balsot par to, kam ticat un kam uzticaties. Tikai kopā mēs varam mainīt mūsu novada nākotni.