Apskatāma Dziesmu un mūzikas svētkiem veltīta izstāde

Pirms 130 gadiem Jelgavā notika IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki. Godinot svētku gadadienu, līdz 15. jūnijam Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde “Vieni vienīgie IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki Jelgavā 1895. gadā”, informē pašvaldiba.

Dziesmu un deju svētku vēsturē īpaši ir Jelgavā notikušie IV Vispārējie Dziesmu un Mūzikas svētki – vienīgie, kas norisinājušies ārpus Rīgas.

Šogad aprit jau 152 gadi kopš tradīcijas aizsākuma – vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas pirmo reizi norisinājās 1873. gadā Rīgā ar mazliet atšķirīgu nosaukumu – I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki. Līdz pat 1948. gadam tie bija Dziesmu svētki un tikai šajā gadā pirmo reizi sāka piedalīties arī deju kolektīvi. Dziesmu un deju svētki kļuva par nacionālo simbolu un tautas pašapziņas izpausmi laikā, kad Latvija bija zem svešām varām un laikā, kad Latvija bija un ir neatkarīga valsts. Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 27 reizes.

Dziesmu un deju svētku norises vieta vienmēr ir bijusi Rīga, bet ir viens izņēmums un tie ir IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, kas 1895. gadā norisinājās Jelgavā. Par to pateicība pienākas toreizējam Jelgavas Latviešu biedrības priekšniekam un vēlākajam pirmajam Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem, kuram izdevās panākt, ka svētki notiek Jelgavā.

Jaundibinātā Rīgas latviešu biedrība šeit saskatīja iespēju, iesaistot visus latviešu apdzīvotos novadus,  organizēt vispārējos dziedāšanas svētkus. Pirmie 3 dziedāšanas svētki notika Rīgā, taču jelgavnieki  nevēlējās visus laurus atdot Rīgai. Jelgavas latviešu biedrības enerģiskais vadītājs Jānis Čakste pasludināja, ka ar nākamajiem – IV Vispārīgajiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem  svinēs Kurzemes guberņas izveidošanas 100. gadskārtu. Tas bija pietiekams arguments, lai Rīgas latviešu biedrības niknie iebildumi netraucētu saņemt cara valdības atļauju. Dziesmu svētki notika Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Kopkori veidoja 3000 dziedātāju.

“Šajos svētkos pirmo reizi koristi bija tērpti novadu tautas tērpos, tāpat pirmoreiz pirms svētkiem rīkoja koru un orķestru mēģinājumus, koriem bija noteiktas obligātās dziesmas. Paralēli svētkiem notika teātra izrādes, liela mēroga lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde. Bet vissvarīgākais ir tas, ka šajos svētkos pirmoreiz kopkora izpildījumā skanēja Kārļa Baumaņa „Dievs, svētī Baltiju (Latviju)”,” stāsta Gints Putiķis , muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā.