Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Aptauja: 71% Latvijas iedzīvotāju peldētprasme ir nepietiekama

Vairums jeb 71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metrus, bet katrs trešais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības “Peldēt droši” veiktā aptauja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas iedzīvotāju peldētprasmes līmenis ir kritiski zems. Aptaujas dati liecina, ka tikai 5% pieaugušo iedzīvotāju savas peldēšanas prasmes vērtē kā ļoti labas, bet 32% – kā labas.

LPF prezidents Aivars Platonovs norāda, ka laba peldētprasme ir galvenais nosacījums noslīkšanas risku mazināšanai, bet traģisko statistiku mazinātu visaptveroša un regulāra peldētapmācības programma. Patlaban vien 23% bērnu skolās ir pieejama peldētapmācība kompetentu pedagogu vadībā, un šīs rādītājs ir samazinājies par 6% attiecībā pret 20219.gadu. Arī pieaugušo respondentu vidū peldētprasmi organizētās nodarbības apguvuši vien 22%.

Saskaņā ar aptauju absolūtais vairākums jeb 68% aptaujāto norāda, ka peldēt iemācījušies no vecākiem vai pašmācības ceļā. Platonovs piebilst, ka šāda peldētprasmes apguve rada mānīgu pašvērtējumu. Cilvēkiem trūkst izpratnes par to, cik daudz viņi nezina, un tas noved pie pārvērtētas pašpārliecinātības un dzīvībai bīstamām situācijām. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

To apliecina arī pētījuma dati – no tiem, kas pašmācības ceļā iemācījušies peldēt, 37% aptaujāto savu prasmi atzinuši kā labu vai teicamu, taču vien 26% spētu pieveikt peldētprasmes definīcijai atbilstošu distanci – bez apstājas nopeldēt 200 metrus. Savukārt no tiem, kuri mācījušies peldēt speciālās nodarbībās, 66% to spēj.

Pētījums atklāj, ka tie respondenti, kas peldēšanu apguvuši peldbaseinā trenera vadībā, ir zinošāki arī jautājumos par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Tie, kas prot peldēt, biežāk izvēlas atpūtu publiskās peldvietās ar glābēju klātbūtni vai to dara peldbaseinā. Savukārt tie, kuri mācījušies peldēt no paziņām vai vecākiem, vai cilvēki ar sliktām, viduvējām prasmēm, peldbaseinu apmeklē krietni retāk un tā vietā bauda ūdens priekus dabā, drošas peldvietas izvēlei nepievēršot tik lielu uzmanību. 

Aptaujā 59% no visiem respondentiem, kuri peld ļoti slikti, atzinuši, ka vasaras sezonā tomēr dodas uz kādu no peldvietām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 54 gadu vecumam, tai skaitā bērniem līdz 17 gadiem. Ik gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Savukārt vīrieši noslīkst 3,5 reizes biežāk nekā sievietes.

Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze ir pārliecināta, ka gadījumos, kad noslīkst bērni, vienīgais iemesls ir to nepieskatīšana, tādēļ vecāki nedrīkst pieļaut situāciju, kad bērni ir vieni ūdens tuvumā.

“Neviena grāmata, jautrs video tālrunī vai acij tīkama, bet nenorobežota ūdenstilpe nav bērna dzīvības vērta. Savukārt visos citos gadījumos pie vainas ir bezatbildīga, pārgalvīga uzvedība un savu spēju pārvērtēšana. Noslīkšana ir novēršama, ja vien ir izpratne, zināšanas un laba peldētprasme,” pauž Gemze.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Absolūtais vairākums aptaujāto norāda divus dominējošos iemeslus nelaimēm uz ūdens – alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, ko norādījuši 79% aptaujāto, un savu prasmju pārvērtēšana – 74%. 

Aizvien augsts – 57% – ir to respondentu skaits, kas dotos glābt ūdenī cilvēku, kaut nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes. Katrs ceturtais, kas savu peldētprasmi vērtē kā sliktu, mestos ūdenī.

Aptaujas dati arī liecina, ka no 24% uz 30% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas atzīst, ka ir nokļuvuši dzīvībai potenciāli bīstamās situācijās uz ūdens vai ūdenī. Pieaug arī to skaits, kas nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes, bet ir gatavi doties ūdenī glābt savus tuvākos cilvēkus, kā arī jebkuru nelaimē – attiecīgi no 30% uz 34% un no 21% uz 23%. Vienlaikus – tikai retais ir gatavs aizrādīt līdzcilvēkiem uz dzīvībai bīstamu rīcību ūdens tuvumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Peldēšanas organizācijas aicina izstrādāt valsts pārvaldes līmeņa stratēģiju un rīcības plānu cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanai un noslīkšanas risku novēršanai, aptverot gan sabiedrības izglītošanu un apmācību, gan normatīvā regulējuma pilnveidi, gan piemērotas infrastruktūras attīstību, gan regulāru situācijas monitoringu un analīzi.

Tāpat tās aicina paplašināt peldētapmācības pieejamību skolās. Valdībai un pašvaldībām jāveicina peldētapmācības programmu integrēšana izglītības sistēmā, īpaši 1.-3. klases skolēniem, nodrošinot pietiekamu stundu skaitu un kvalitāti, kā arī jānodrošina politikas plānošanas dokumentos paredzētais valsts līdzfinansējums bērnu peldētapmācības programmas īstenošanai skolās, uzsver organizācijas.

Tās iesaka arī izstrādāt un ieviest ūdens kompetences mācību programmu 108 stundu apjomā un metodisko materiālu, pēc kura tiek nodrošināta bērnu peldētapmācība izglītības iestādēs, ieviešot skaidri definētus sasniedzamos rezultātus pēc katra mācību gada un regulāru monitoringu. Būtiski būtu ieviest arī peldētprasmes apguves skalu, atzīmē LPF un “Peldēt droši” pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat organizācijas aicina veicināt sabiedrības informētību par drošību uz ūdens, alkohola lietošanas risku un glābšanas vestu lietošanas nozīmību, izmantojot informatīvas un izglītojošas kampaņas. Tāpat būtu jāorganizē peldēšanas un cita veida apmācības pieaugušajiem, veidojot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Savukārt attiecībā uz drošām peldvietām būtu nepieciešams stiprināt un paplašināt oficiālu un atpūtai piemērotu peldvietu, kurās dežūrē glābēji, tīklu un pieejamību, vienlaikus sekmējot iedzīvotāju izvēli par labu atpūtai tieši drošās peldvietās, uzsver organizācijas.

Vienlaikus peldēšanas organizācijas norāda, ka investīcijas peldbaseinu un citu peldēšanas infrastruktūras objektu būvniecībā un uzturēšanā ir būtiskas, lai nodrošinātu pieejamību kvalitatīvai peldētapmācībai visos reģionos. Īpaši esot jādomā par peldbaseinu pieejamību Madonas, Tukuma un Talsu novados, kā arī Rīgā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aptauju 2024.gada maijā un jūnijā veicis mārketinga pētījumu uzņēmums “Berg Research” pēc LPF pasūtījuma projekta “Tuvojas vasara – atceries par drošību uz ūdens”, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Foto: unsplash.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.