Marts latviešu tautai ir bagāts ar atceres dienām. 1945. gada martā Stampaku purvā Balvu rajonā notika pirmā nacionālo partizānu kauja ar okupācijas armiju. 1919. gada 20. martā nodibinājās Aizsargu organizācija.
Marts latviešu tautai ir bagāts ar atceres dienām. 1945. gada martā Stampaku purvā Balvu rajonā notika pirmā nacionālo partizānu kauja ar okupācijas armiju. 1919. gada 20. martā nodibinājās Aizsargu organizācija.
Pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem mūsu zemi smagi nospieda sveši okupācijas spēki. Tēvi un dēli cīnījās frontēs pret ienaidnieku, bet arī aizmugurē bija vajadzīga drošība un kārtība, tādēļ tika dibināta Aizsargu organizācija, kur klaušu kārtā tika iesaistīti vīri no 18 līdz 60 gadu vecumam. Tikai 1921. gada 18. augustā to pārkārtoja uz brīvprātības principiem.
Aizsargi kopā ar policistiem uzturēja kārtību galvenokārt lauku rajonos. Aizsardzes rūpējās par kultūru un sadzīvi, jaunsargi – vairāk par sporta dzīvi.
1940. gadā aizsargu rindās iestājās 68 tūkstoši dalībnieku. Bet, Sarkanajai armijai okupējot mūsu zemi, Aizsargu organizācija tika likvidēta un atbruņota. Aizsargi, galvenokārt viņu komandieri, tika zvēriski nogalināti, daļa – deportēti. Tie, kuriem izdevās izvairīties, aizgāja partizānos, vēlāk cīnījās leģionā, pēc kapitulācijas – atkal mežā kā nacionālie partizāni.
Aizsargu organizācija Latvijā tika atjaunota 1990. gada 17. maijā, bet Jelgavā – 1992. gada 5. augustā.
Ēriks Narkevics, Nacionālo partizānu apvienības Jelgavas nodaļas priekšnieks,
aizsargu komandieris
