Svešu cilvēku sarunas noklausīties nav pieklājīgi, bet reizumis gadās, un dažreiz pat gribas tajās piedalīties. Man tā gadījās pavisam nesen, klausoties, kā sarunājas divas tantes no laukiem.
Svešu cilvēku sarunas noklausīties nav pieklājīgi, bet reizumis gadās, un dažreiz pat gribas tajās piedalīties. Man tā gadījās pavisam nesen, klausoties, kā sarunājas divas tantes no laukiem.
Viņas runāja par šo un to, kā jau, kaimiņienēm satiekoties, tas mēdz būt, un arī televīzijas raidījumus apsprieda. Sāka runāt par mūsu televīzijā vērojamajiem raidījumiem un iekarsa dedzīgās diskusijās arvien vairāk. Arī man tā vien gribējās piebilst, ka viņām ir absolūta taisnība par absolūtajām muļķībām, ko skatīties piedāvā mūsu televīzijas.
Šoreiz tantes bija aizkaitinājuši mūsu humora raidījumi «Ak kungs!», «Piektdieņi» un «Absolūtās dāmas». Par veco «Savādi gan» jaunā mērcē raidījumu «Ak kungs» neko daudz laucinieces nerunāja, tikai secināja, ka tur tāda jauniešu padarīšana vairāk esot, bet politiķu parodijas ar gandarījumu novērtēja kā ļoti labas. Taču, kad pievērsās raidījuma «Piektdieņi» analīzei, man pat ausis svila klausoties – šerpus vārdus tantuki tam veltīja. Turklāt gluži kā lai viņas sakaitinātu, sievas bija dzirdējušas radioraidījumā Viesturu Dūli sakām kaut ko par mērķa auditorijām un to, ka «Ak kungs!» esot vairāk pilsētniekiem domāts, bet «Piektdieņi» – lauciniekiem. Ak, mīļā pasaulīt, kā tantes rājās par to, ka lauciniekus par pilnīgiem muļļām uzskatot, kas humoru nedz saprot, nedz smieties māk!
Man atlika vien pievienoties un godīgi atzīt – kādu laiciņu jau dzīvoju laukos, bet, goda vārds, neesmu pamanījusi, ka turienes cilvēki ar mazāku humora devu būtu apveltīti vai ar citām ziepēm nekā pilsētnieki mazgātos, vai citus raidījumus un filmas vakaros skatītos.
Tāpēc pilnībā piekrītu lauku sievām, kas sašutušas apgalvoja: «Ja viņi tur televīzijās ir iedomājušies visus savus stulbos un absolūti nesmieklīgos raidījumus uz lauciniekiem norakstīt, lai nemaz necer! Neviens te laukos par viņu jokiem nesmejas, ij cūku nesasmīdinās!»
