Kad svētki pavadīti un grūti tā uzreiz sevi atradināt no labumiem, Herta devās pameklēt šādus tādus krikumiņus nedēļas nogalei.
Kad svētki pavadīti un grūti tā uzreiz sevi atradināt no labumiem, Herta devās pameklēt šādus tādus krikumiņus nedēļas nogalei.
Iegājusi veikalā «T – Market» (Katoļu ielā), Herta apjuka ne pa jokam. Pie pašām durvīm viņu pārsteidza ūdens lāma, kuru apkopēja ar lielu slotu pūlējās saslaucīt. Jā gan, dienas laikā sakrāto ūdeni nav viegli savākt, ja to dara tikai pāris reižu dienā. Herta drosmīgi devās cauri. Cilvēki, cits citu stumdīdami, saudzīgi līkumoja starp plauktu rindām. Veikala galā, kur var iegādāties nepārtikas preces, paiet garām otram pircējam bija sarežģīti, kaut gan Herta nebūt nav miesās bagāta. Kāda pircēja, ejot pa priekšu, aizķērās aiz kastes, un tieši tajā brīdī viņai iezvanījās telefons. Sieviete stāvēja kā sastingusi ar somu vienā rokā, telefonu – otrā, bet ar kāju stutēja kasti. Beigusi sarunu, paņēma no kastes sporta kurpes, ar ko atstutēja otru – krītošo kasti, un, zaudējusi vēlmi turpināt iepirkšanos, devās ārā no veikala.
Veikalā «Lina» (pie autoostas) pārdevējas šoreiz īpaši nenopūtās, ka ienācis kārtējais pircējs ar sniegainiem apaviem. Ne vienu reizi vien Hertai gadījies, ka apkopēja ar niknu skatienu viņu pavada līdz ārdurvīm.
Veikalā «Mollija» Pētera ielā Hertu pārsteidza vairākas siera šķirnes, bet, lai tās atšifrētu, viņa ilgi grozīja galvu un acis. Lielāki, mazāki un krāsaini tie ņirbēja deguna priekšā ar dažādiem uzrakstiem, bet ne visi saprotamā valodā. Kakls bija jāgroza gan tā, gan šitā, lai saprastu, kas ir kas. Tikai uz kausētā sieriņa bija skaidri lasāms, vai tas ir ar šķiņķi vai sēnēm… Cenrāžus varētu neuzlīmēt tieši tajā vietā, kur atrodams preces atšifrējums, nodomāja Herta.
Kā par brīnumu, Pasta ielas tirdziņā Latvijas dārzeņu audzētāji, salam, sniegam un vējam par spīti, joprojām aktīvi darbojās un nosaluši steidza «noandalēt» izaudzēto. Arī Sudrabu Edžus ielā automašīnu stāvlaukumā, kur atvērts jauns tirdziņš, pensionāri «cīnās» par izdzīvošanu, tirgojoties ar puķēm, kapu vainadziņiem, āboliem. Un vēl kas? Blakus dārzeņu tirgotājiem parādījies kāds pārdevējs ar zivju konserviem. Redz, kā, izej cauri pilsētas centram, un ēdienkarte strauji mainās, tātad arī iepirkšanās, izrādās, ir radošs process.
Atgriezusies no veikala «Drogas» mājās, Herta bija pārsteigta par to, ka cena, kas veikalā vēstīja – tualetes papīrs maksā 99 santīmus – patiesībā neatbilda tam, ko uzrādīja kases čeks. Tajā bija rakstīts 1,09 lati. Būtu bijis tomēr vērts ievērot veco saukli: «Pārbaudiet naudu (un nu arī čekus), neatejot no kases!»
