«Lai arī nevienam jaunajam aktierim darbs nav garantēts un konkurence ir ļoti liela, vienalga, ir vērts mēģināt un censties. Daudz var panākt, ja ir griba, pacietība un sistemātisks darbs,» viesojoties Jelgavas Valsts ģimnāzijā, teic Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš. Kā vienu no lielākajiem ieguvumiem savā profesijā viņš min spēju iejusties ārkārtējās situācijās, kas pirmkārt ļauj labāk iepazīt pašam sevi.
Kā jūs rīkotos, ja katastrofas brīdī atrastos uz prāmja «Estonia», bet būtu tikai viena glābšanas veste, uz kuru bez tevis pretendē vēl kāds? Vai ceļā uz Sibīriju lopu vagonā, kurā saspiesti vairāki desmiti cilvēku. Nav gultu, bet grīdā caurums dabisko vajadzību nokārtošanai. Kurš pirmais visu priekšā novilks bikses? Kā reaģētu, ja kara laikā pliki, bezpalīdzīgi un pazemoti tiktu sadzīti vienā barā nošaušanai? Šīs bija vien dažas situācijas, kurās karjeras izvēlei veltītā pasākumā mudināja iejusties pazīstamais Jaunā Rīgas teātra aktieris. Viņš atklāj, ka uz šādu sevis izzināšanu lielā mērā virzījusi Alvja Hermaņa izrāde «Vectēvs», kurā V.Daudziņš spēlē galveno lomu. Lai to pienācīgi sagatavotu, aktieris tikās ar daudziem Otrā pasaules kara paaudzes cilvēkiem un mēģināja izprast, kādu motīvu vadīti viņi nostājušies vienā vai otrā frontes pusē.«Man kā aktierim ir interesanti saprast, ko es darītu līdzīgās situācijās. Viennozīmīgu atbilžu nav. Tas arī liek aizdomāties, cik ātri noticam dažādām muļķībām, ko mums cenšas iestāstīt. Kas notiek mūsu galvās un sirdīs?» jauniešus domāt mudina V.Daudziņš.
