Administratīvajai komisijai vajadzētu atcelt sodus, kas piemēroti personām, kas saskaņā ar likumu 8. un 9. maijā nebija izkāruši karogus, spriež bijušais Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans.
Administratīvajai komisijai vajadzētu atcelt sodus, kas piemēroti personām, kas saskaņā ar likumu 8. un 9. maijā nebija izkāruši karogus, spriež bijušais Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans.
9. maijā «Ziņu» redakcijā pēc palīdzības vērsās kāds Ērgļu ielas iedzīvotājs, kas bija neizpratnē par dienām, kad obligāti ir jāizkar valsts karogs. Vīrietis ilgu laiku ievērojis «Zemgales Ziņās» publicēto sarakstu, kur norādītas visas dienas, kad jāizkar karogs, vēlāk pārorientējies uz jaunāku publikāciju «Lauku Avīzē», līdz beidzot šā gada maija sākumā saņēmis kārtējo žurnāla «Praktiskais Latvietis» numuru, kur bijis plašs materiāls par valsts karogu un dienām, kad tas jāizkar saskaņā ar likumu.
«Publikācija bija sagatavota, pamatojoties uz likumu «Par Latvijas valsts karogu» un sadarbībā ar Rīgas Domi. Tajā bija uzskaitītas 11 dienas, kad jāizkar karogs, bet 8. un 9. maija to skaitā nebija. Tādēļ jutos ļoti pārsteigts, kad Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā jeb 8. maijā pie manis atnāca Municipālās policijas darbinieki, lai sodītu par likuma neievērošanu. Kad policistiem izskaidroju, ka esmu vadījies pēc svaigākās informācijas, viņi man sodu neuzlika, taču iedeva it kā visiem jelgavniekiem pašvaldības izsūtīto lapiņu ar svētku un atceres dienām, kurās jāizkar karogs. Tagad esmu neizpratnē – karogs jāizkar likumā noteiktajās dienās vai tajās, kas norādītas Jelgavas Domes izsūtītajās «skrejlapās»,» tā Ērgļu ielas iedzīvotājs.
«Ziņas» noskaidroja, ka likumā «Par Latvijas valsts karogu» tiešām nav minēts nedz 8. un 9. maijs, nedz arī 20. janvāris un 11. augusts, kas kā karogu izkaramās dienas ir norādītas pašvaldības publikācijā. Iedzīvotājiem izsūtītās lapas, pēc kurām rīkojas arī Municipālā policija, sagatavojusi Jelgavas Domes Juridiskā nodaļa. Sākotnēji nodaļas pārstāvji apgalvoja, ka saraksts sastādīts, izmantojot likumu un klāt papildus pieliekot tikai 21. novembri – Jelgavas atbrīvošanas diena no Bermonta karaspēka. Kad atklājās, ka četras sarakstā minētās dienas nav norādītas likumā, pašvaldības juristi bija pārsteigti un kļūmes rašanos nemācēja izskaidrot. Savukārt bijušais Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans par savas valdīšanas laikā sagatavoto lapu ar svinamajām un atceres dienām uzzināja tikai no «Ziņām».
Viņš norādīja uz pašvaldībā pieņemto lēmumu, ka Jelgavā valsts karogs ir jāizkar 21. novembrī, bet par to, ka tas jādara arī 20. janvārī, 8. un 9. maijā, kā arī 11. augustā, pašvaldība nav pieņēmusi nekādus lēmumus vai izdevusi rīkojumus. Viņš neesot redzējis šo iedzīvotājiem sagatavoto lapu. «Ja kāds Domē mani ar to būtu iepazīstinājis, es noteikti vismaz norādītu, ka karogs nav obligāti jāizkar 9. maijā un 11. augustā. Bet par 8. maiju un 20. janvāri es līdz šim biju pārliecināts, ka tās ir ar likumu noteiktas atceres dienas, kad karogs noteikti jāizkar. Es arī esmu privātmājas īpašnieks, tādēļ karogu izkāru 8. maijā, bet devītajā gan ne. Domāju, ka cilvēki, kas Otrā pasaules kara upurus 8. maijā godināja ar karogu, rīkojušies atbalstāmi. Tomēr es negribētu, lai Domes neizdarības dēļ tiek sodīti cilvēki, kas, arī nepārkāpjot likumu, karogu nebija izkāruši. Tādēļ būtu pareizi, ja Administratīvā komisija atceltu šos sodus,» tā bijušais Jelgavas Domes priekšsēdētājs.
Municipālā policija apstiprina, ka, pamatojoties uz pašvaldības sniegto informāciju par atceres un svinamām dienām, 8. maijā par valsts karoga neizkāršanu tika sodīta 31 persona, 9. maijā neviens netika sodīts. Visas personas soda naudu, kuras apmērs ir zem pieciem latiem, uzreiz samaksāja.
Apzvanot vairākas Zemgales pašvaldības, «Ziņas» noskaidroja, ka arī to iedzīvotājiem jautājums par karogu izkāršanu ne vienmēr ir skaidrs. Lielākajā daļā aptaujāto pašvaldību 8. un 9. maijā karogus bija izkāruši iedzīvotāji, kas šīs dienas uzskatīja par tiešām nozīmīgām. Taču nekur personas netika sodītas, ja karogs nebija izkārts. Bauskā un Olainē pašvaldības pārstāvji tiešām bija iepazinušies ar likumu un norādīja, ka iedzīvotājiem karogs 8. un 9. maijā nav obligāti jāizkar.
Svētku un atceres dienas, kurās saskaņā ar likumu un Jelgavas Domes lēmumu Jelgavā jāizkar karogs:
16. februāris – Lietuvas Republikas proklamēšanas diena;
24. februāris – Igaunijas Republikas proklamēšanas diena;
25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (karogs sēru noformējumā);
1. maijs – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Darba svētki;
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena;
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena (karogs sēru noformējumā);
17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena (karogs sēru noformējumā);
4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena (karogs sēru noformējumā);
11. novembris – Lāčplēša diena;
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena;
21. novembris – Jelgavas atbrīvošanas diena no Bermonta karaspēka;
decembra pirmā svētdiena – pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena (sēru noformējumā).
Karogs jāizkar arī tajās dienās, kad Latvijā ierodas citu valstu prezidenti, ministri un citas prominentas personas, – tajās vietās, kur šīs personas uzturas vai kurām brauc garām, kā arī citās dienās atbilstoši īpašam Ministru kabineta vai pašvaldības rīkojumam.
Valsts karogu var izkārt arī ģimenes svinībās, Jāņos un citos svētkos, ko persona uzskata par īpaši nozīmīgiem.
