Šoruden valsts svētku priekšvakarā Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās Aučos palūdzu vienam no prezidenta mazdēliem, tagadējam Auču saimniekam arī Jānim Čakstem izteikt savas domas Konstantīna Čakstes pieminekļa lietā.
Šoruden valsts svētku priekšvakarā Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās Aučos palūdzu vienam no prezidenta mazdēliem, tagadējam Auču saimniekam arī Jānim Čakstem izteikt savas domas Konstantīna Čakstes pieminekļa lietā. Te jāpiebilst, ka Jāņa Čakstes (jaunākā) tēvs Mintauts Čakste, kas pirmās brīvvalsts laikā bija Augstākās tiesas senators, arī ir viens no šiem bezbailīgajiem 190 cilvēkiem, kas parakstīja minēto manifestu. Savukārt Jānim Čakstem (jaunākajam) no savas agrās jaunības Otrā pasaules kara gadiem ir palikušas atmiņā Latvijas Centrālās Padomes darbības epizodes, kas saistās arī ar Aučiem. Par minēto pieminekli viņa domas ir šādas:
«Ar izbrīnu un prieku esmu sekojis avīzēs un televīzijas raidījumos atreferētās norises sakarā ar priekšlikumu radīt Rīgā pieminekli manam krusttēvam Konstantīnam Čakstem un viņa vadītajai Latvijas Centrālajai padomei (LCP).
Ar izbrīnu tāpēc, ka līdz šim Konstantīna Čakstes un LCP darbība it kā pazuda citu notikumu virknē, un šo cilvēku varonīgā, pašaizliedzīgā darbība Latvijas labā nav tikusi uzmanīta. Cik var saprast, pagrieziens sabiedrībā nāca, kad no jauna atklātībā parādījās LCP izstrādātais un 190 sabiedrībā izcilu personu parakstītais manifests, kas, no vienas puses, nosodīja tā laika diktatoriskās varas un kas, no otras puses, deklarēja uzticību neatkarīgai demokrātiskai Latvijai, balstītai uz 1922. gada Satversmi.
Ar prieku tāpēc, ka Konstantīns Čakste un viņa domubiedri tiešām ir pelnījuši pateicību par savu darbu, par kuru daudzi samaksāja ar savu dzīvību. Tāpēc es kā viens no Čakstu dzimtas varu tikai apsveikt iniciatoru grupas ierosinājumu un ceru, ka piemineklis arī uz priekšu saglabās tagad radušos interesi par LCP un tās idejām.
Jācer, ka māksliniekiem izdosies atrast pareizo izveidojumu, kas padarītu Rīgu bagātāku un dāvinātu objektu, par kuru bez kauna varēs stāstīt visiem ārzemju tūristiem. Grupas piedāvātā vieta Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā būtu goda pilns novietojums, kas pamazām tautas apziņā izdzēstu šīs vietas agrāko citu laiku atgādinošo nozīmi un dotu tai kaut ko, kas saistītu ar latviešu vēsturi.»
***
23. decembrī plkst.14 notiks piemiņas brīdis pie Otrā pasaules kara Ziemassvētku kauju pieminekļa Dirbās. Pēc tam – vainagu nolikšana Lestenes brāļu kapos, dievkalpojums Džūkstes baznīcā un vakara sarīkojums Džūkstes tautas namā.
