Atkušņa dienās ievērojami palielinājies to gājēju skaits, kas guvuši traumas, krītot uz slidenajām ietvēm.
Atkušņa dienās ievērojami palielinājies to gājēju skaits, kas guvuši traumas, krītot uz slidenajām ietvēm.
Jelgavas pilsētas slimnīcā pirmajās trīs nedēļas dienās ar lūzumiem ievietoti trīs iedzīvotāji, bet 27 cilvēki guvuši dažādas traumas – sasitumus, saišu sastiepumus un lūzumus. Slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte Zborovska norāda, ka pēc mediķu sniegtās palīdzības viņi atgriezušies mājās un ārstējas ambulatori. Iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas arī pilsētas poliklīnikā un citās medicīnas iestādēs. Jelgavas poliklīnikas ķirurgs Nikolajs Belousovs atzīst, ka pie viņa uz slidenajām ietvēm gūto traumu dēļ ik dienas pēc palīdzības vēršas vairāki cilvēki, bet traumas guvušo īpatsvars noteikti ir daudz lielāks, jo ne katrs cilvēks pēc kritiena meklē palīdzību pie ārsta.
Tik tiešām, ietves (ne visas, bet liela daļa gan) atkušņa dienās ir ļoti slidenas un kalpo par sētnieku profesionalitātes barometru. Acīmredzot tikai ar prasmi un uzcītību izskaidrojams tas, ka pa daļu ietvju varam pārvietoties bez bažām, bet uz lielas daļas jūtamies kā pīles vai vēl trakāk. Kāpēc vieni savu daļu ir aprūpējuši pienācīgi, bet citu dēļ gūstam traumas? Acīmredzot nepietiek ar smilšu piegādi vien, arī šajā jomā par ļaunu nenāktu pieredzes apmaiņa vai īpašas mācības. Šķiet, daudzi ietvju uzturētāji ir aizmirsuši par leduscirtnīšu izmantošanas nepieciešamību, par vajadzību ietves aprūpēt arī pēcpusdienās un pievakarēs, ne tikai rīta stundās vien. Tātad ne visi ietvju uzturētāji zina, kā pēc iespējas novērst briesmīgo slīdēšanu. Atkušņa dienas daudziem un daudzviet pārvēršas par kaut ko ārkārtēju un sliktākajā gadījumā var beigties ar traumu.
