Pašlaik, kad visu Latviju pārņēmis nebijis aukstums, acīmredzot vērts padomāt par vismaz dažām lietām.
Pašlaik, kad visu Latviju pārņēmis nebijis aukstums, acīmredzot vērts padomāt par vismaz dažām lietām. Pirmkārt, kāpēc gandrīz katrs gadalaiks jau kuro gadu desmitu tiek uzskatīts par kaut ko unikālu? Protams, var piekrist, ka līdzšinējā ilgstoši zemā temperatūra ir nebijusi situācija. Arī psiholoģiski dažam labam aukstumu ir grūti pieņemt – pēdējā laikā to vien klausījāmies, ka notiek globālā planētas sasilšana, bet še tev! Izrādās, Sniega karalienei apcirkņi vēl gana pilni. Aukstums ar nepatīkamu regularitāti parāda, ka kārtība un gatavība nekavējoties risināt problēmas komunālajos dienestos ir, maigi sakot, tālu no pilnības. Situācija, kad kādā daudzdzīvokļu namā Jelgavā aizsalst caurules, nedrīkstēja notikt principā.
Otrkārt, domājams, daudzi jo daudzi privātmāju īpašnieki, siltumenerģijas ražotāji un namu apsaimniekotāji lūdz Dievu, lai nebūtu pārtraukumu elektroenerģijas un dabasgāzes piegādē. Runājot par pirmo, pašlaik vairāk var uztraukt elektroenerģijas piegādes sistēmu drošība. Ka tas var nebūt droši, pierādīja pērnajā janvārī notikusī pēdējo desmitgažu postošākā vētra. Toreiz bez elektrības palika tūkstošiem mājokļu. No daudz lielākas ķibeles mūs glāba vienīgi tas, ka āra gaisa temperatūra nenoslīdēja lielos mīnusos. Runājot par īpaši netālas nākotnes vīzijām (par iespējamo elektroenerģijas deficītu Latvijā), jāatzīst, ka palicis, maksimāli, gads speciālistu un politiķu pārdomām, lai izšķirtos, vai būvēt šeit jaunu ar cieto kurināmo – oglēm un koksni – darbināmu termoelektrostaciju. Jautājums, šķiet, iestrēdzis tuvējo Saeimas vēlēšanu gaidās, kā arī cīkstoties divu lielāko Kurzemes pašvaldību vadītājiem. No svaru kausiem, atliekot gan to uz pēcvēlēšanu laiku, nedrīkst noņemt arī ļoti nopietnas apspriešanas vērtu izvēli – piedalīties atomelektrostacijas būvē līdz ar citām Baltijas valstīm vai darīt to pašiem. Speciālisti gan atzīst, ka izdevīgāka ir kooperācija. Jācer, ka mūsu sabiedrība spēs izrāpties no visu veidu fobijām attiecībā uz racionālāko enerģijas ieguves veidu. Vien jāatceras, ka drīz darbu sāks pilnīgi jaunas paaudzes atomelektrostacija Somijā.
Runājot par tuvākā laika problēmām, kas saistītas ar dabasgāzi, nevajadzētu minēt iespēju, ka tā no Krievijas netiks piegādāta. Jautājums vienīgi – par kādu cenu. Spriežot pēc kaimiņvalsts sacītā, pavisam drīz tā palielināsies par vismaz 70 procentiem. Ko dabasgāzes patērētājiem sola cena “Eiropas līmenī”, domājams, nevienam nav jāpierāda, un vārds “inflācija” uz gada “nevārda” titulu būs aktuāls vēl ilgi. Turklāt daudzmaz reāla izeja no situācijas tuvākajā apkārtnē nav redzama.
Un visbeidzot – gaidāmās nepatīkamās pārmaiņas enerģētikā šobrīd parāda, ka eksperiments ar dzīvokļu nodošanu īrnieku īpašumā, vienlaicīgi nepiedāvājot daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas normālu modeli, bija noziedzīgs. Tas bija prasts populisms. Redz, mīļie tautieši! Mēs jums atdodam padomju valsts sarausto, esiet īpašnieki. Vien pierādījies tas, ka šie īpašnieki jau kuro gadu nezina, kā apsaimniekot īpašumu, kas atrodas ārpus viņu dzīvokļa sienām. Ja tuvākajā laikā nevarēs piedāvāt sistēmu, kā dzīvojamās ēkās piekopt nopietnus enerģijas taupīšanas pasākumus, līdzšinējās ziemas “sitiens pa maciņu” liksies tādi ziediņi.
