Parkā runājās divas meitenītes aptuveni astoņu gadu vecumā. Viņām esot projekts literatūrā.
Parkā runājās divas meitenītes aptuveni astoņu gadu vecumā. Viņām esot projekts literatūrā. Saruna bija visnotaļ nopietna, un tas, cik pārnopietni mazās izrunāja vārdu «projekts», vien jau bija ko vērts. Biju pārliecināta – īstas skaidrības, ko nozīmē šis vārds viņām nebija, tomēr apziņa, ka tas ir kaut kas īpaši svarīgs un pieaugušo pasaulei piederīgs, gan!
Nemitīgi visur un vienmēr tiek minēts jaunais modes vārds – «projekta ietvaros notiks konference…», «projektu veidos mūsu speciālisti…», «projekts noslēdzies pagājušajā nedēļā …».
Svešvārdu vārdnīcā vārds tiek skaidrots šādi: 1. būves, mašīnas, ierīces u.tml. plāns, zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma. 2. negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u.tml. teksts. 3. plāns, iecere.
Diezin kuru no šiem skaidrojumiem domāja mazās meitenes? Varbūt Jāņa Raiņa tehnoloģiskā shēma? Jeb viņām jau no pirmajām klasītēm skolā ir savi literārie plāni un ieceres?
Tā vien šķiet, drīz viss notiks vienos vienīgos projektos. Jauna sieviete un vīrietis izšķirsies par kopīgu ģimenes projektu, vēlāk par projektu ar nosaukumu «Bērns», bērnam būs projekts «Uzmanību, sāku čurāt podiņā», bet pieaugot – arvien biežāk arī projektu nedēļas skolā. Iespējams, viss nenotiks tik gludi un vīram laika gaitā radīsies projekts, kā noslēpt no sievas savas mīļākās esamību.
Un populāra vairs nebūs Freda dziedātā dziesma «Eiropa mūs nesapratīs», bet gan no jauna pārveidotā vecā labā – par desmito tramvaju. Divus kokus, lai kustētos, tam nevajadzēs, toties projektu gan! Jo bez projekta pat tramvajs nekustas…