Jaunu muzikālu apvienību dzimšana uz festivāla «Bildes» skatuves arī agrāk nebija nekas nepieredzēts, taču 2001. gadā vienai uzstāšanās reizei tapuši pazīstamo un jauno mūziķu kopprojekti tika izraudzīti par koncerta programmas veidošanas pamatu.
Jaunu muzikālu apvienību dzimšana uz festivāla «Bildes» skatuves arī agrāk nebija nekas nepieredzēts, taču 2001. gadā vienai uzstāšanās reizei tapuši pazīstamo un jauno mūziķu kopprojekti tika izraudzīti par koncerta programmas veidošanas pamatu.
Šogad, «Bildēm» pieņemoties plašumā, iepriekš kopā nespēlējušu skaņražu apvienošanās ierosmi raudzīja iedzīvināt arī prāvs skaits otrā – veterānu – koncerta dalībnieku. Pieredze un droši vien arī laba tiesa savējo pleca izjūtas, kā bija gaidāms, par skaidrāk un pārliecinošāk īstenotajām «avantūrām» gādāja tieši šajā festivāla koncertu daļā. Ar etnomūzikas kolorīta pieskaņu tajā izcēlās «Driving South», kuru uznāciens kopā ar Zigmaru Liepiņu vētrainas klausītāju ovācijas izpelnījās pirms gada un kuri ar oriģinalitāti neskopojās arī pagājušopiektdien, kopā ar dziedātāju Agnesi un viņas māsu Aneti atskaņojot Agneses izvēlētu senu gruzīnu karavīru dziesmu.
«Acid jazz/funk» manierē spēlējošie «The Spirit Shadows» neierastās kopmuzicēšanas ieceri pilnībā attaisnoja arī jauno un veco koncertā (īpaši ansambļa un Ginta Pabērza atraisīto pat veselu četru saksofonu saspēli, ko atzinīgi novērtēja arī publika). Kas attiecas uz pārējiem «Bilžu» debitantiem, noturīgāko priekšstatu par sevi tomēr radīja tie, kas īsajā uzstāšanās laikā pārmaiņus labi zināmu meldiņu uzvilkšanai kopā ar zvaigznēm pamanījās demonstrēt pa oriģinālkompozīcijas «ikdienišķai» (pirms un pēc «Bildēm» klausāmai) versijai, ļaujot klausītājam atgriezties «parasta» koncerta apmeklētāja ādā un vadīties pēc tikpat ierastiem simpātiskuma kritērijiem, pēc kuriem, piemēram, «RIF.T» mūžam neapmierinātie pārmetīs pārliecīgu «nu metal/crossover» «kanoniskumu», bet stila cienītāji atmiņas par grupas uzstāšanās sākumu pievienos savam pārbaudīto vērtību sarakstam. Uz līdzīgām domām var uzvedināt, šķiet, ne vienreiz vien kaut kur jau dzirdētais, bet tālab «simfoniskā metāla» instrumentālistu «Disease» sniegumā ne mazāk daiļskanīgais smago ģitāru un vijoles apvienojums.
«Bilžu» mūziķu uzstāšanās ceturtdien noslēdza īpašs džezam un blūzam veltīts vakars Vecrīgas klubā «Kaļķu vārti», bet par abu muzicēšanas virzienu klātbūtnes trūkumu, kā jau minēts, nevarēja sūdzēties arī «Bilžu» jauno un veco dalībnieku uzstāšanās reizēs Kongresu namā.
Grupas «Varbūt tā…» uzstāšanos pirmā koncerta sākumā varētu pieminēt kā vienu no spilgtākajiem festivāla stimulējošas lomas apliecinājumiem. Kā atzīst grupas bundzinieks Edgars Eihmanis, tieši lēmums piedalīties festivālā mudinājis jaunās formācijas dalībniekus sasparoties, nobriest koncertdarbībai, ar solistes Zanes starpniecību atrast spēles partneri no agrāko gadu «Bilžu» dalībnieku vidus – Kārli Lāci –, turklāt diviem grupas dalībniekiem paspēt nospēlēt katram vēl vienas grupas sastāvā (basģitāristam Paulam – «Driving South», Edgaram – «mR Sensorā», kuram ar taustiņspēli pievienojās Kaspars Bindemanis).
«Ieradums gluži impulsīvi un galīgi nepareizi bungot līdzi iecienītām melodijām man bija jau sen,» divdesmitgadīgais jelgavnieks Edgars Eihmanis atceras ierosmi sākt sitaminstrumentu spēles apgūšanu pie Tāļa Gžibovska Eksperimentālās mūzikas centrā Filozofu ielā.
Edgara četru gadu bundzinieka pieredzi veidojusi spēle stilistiski ļoti dažādos sastāvos: no vietējās metālistu grupas «Tabestic Enteron» un šogad pajukušās «postgrunge» vienības «The Deep» līdz dalībai Gunāra Kalniņa grupā pirms pāris gadiem un uzstāšanās «Liepājas dzintarā» kā blūziski orientētā «Mr. Case» dalībniekam.
Ar «Varbūt tā…» Edgara bundzinieka dzīvē sācies džeza periods, un viņš līdz ar pārējiem grupas dalībniekiem atzīst, ka grupa vēl ir noturīga muzicēšanas virziena meklējumu sākumā. Atliek novēlēt panākumus tālajā ceļā.
