Krājbankas ledus hallē, kur turpinās Eiropas stājhokeja čempionāts, Latvijas izlase ar pieciem jelgavniekiem sastāvā pēc pirmās dienas piekāpšanās somiem divos nākamajos mačos ar 15:1 un 7:3 pārspējusi Eiropas apvienoto izlasi. To, kāda kaluma medaļas tiks mūsējiem, rādīs šīsdienas spēle, kurā vēlreiz pretī stāsies Somijas izlase.
Kā jau ziņots, gaidīto četru vietā Eiropas čempionātā piedalās tikai trīs komandas. Ekonomiskās situācijas dēļ pilnā sastāvā nevarēja ierasties Krievijas izlase, kuras pieci spēlētāji pievienojušies Eiropas apvienotajai komandai. Līdzīgi apstākļi arī Čehijas stājhokejistiem. Valstis samazina atbalstu «2014. gadā ziemas paraolimpiskās spēles norisināsies Krievijā, un 2006. gadā pieteicām stājhokeju iekļaušanai programmā, taču tas nav noticis,» Starptautiskās Stājhokeja federācijas (ISIHF) prezidents Marks Pitkins sarunā ar «Ziņām» neslēpa, ka šis apstāklis mazinājis atbalstu sporta veidam Krievijā un Čehijā, kur tā finansējumu pilnībā noteic valstu paraolimpiskās komitejas.Par formālo iekļaušanas atteikuma iemeslu minēta prasība, lai vismaz astoņās valstīs būtu ne vien komanda, bet arī sporta veida attīstība iekšienē. Patlaban tādu federācijas paspārnē esot sešas. «Tagad jāturpina strādāt un jātiek ar šo problēmu galā,» M.Pitkins uzsver, ka ļoti svarīgs arī Jelgavā noorganizētais Eiropas čempionāts – «kā arguments, ka dzīvojam un attīstāmies».Kā cerīgu virzienu ISIHF prezidents piemin sadarbību ar Āzijas Paraolimpisko komiteju. «2004. gadā starptautiskā Protēzistu asociācijas kongresa laikā Honkongā noorganizējām stājhokeja paraugspēli, kas izraisīja lielu interesi,» viņš paredz, ka sporta veida plašākai attīstībai šajā kontinentā nozīmīgas būs Panāzijas paraolimpiskās spēles 2016. gadā.Apbrīno Latvijas komandas straujo izaugsmi«Tā bija fantastiska un gluži vai neticama ideja,» par Bostonā strādājošā kolēģa M.Pitkina ierosinājumu cilvēkus ar kāju protēzēm «likt uz slidām» saka Sanktpēterburgas Albrehta rehabilitācijas centra Protezēšanas institūta direktora vietnieks medicīnas zinātņu doktors Konstantīns Ščerbina, kuru arī sastopam Jelgavā. Viņš redzējis, kā vīri, pirmoreiz kāpjot uz ledus, spējuši atminēties savas kādreizējās iemaņas, kā, pielāgojot speciālas protēzes un trenējoties, prasmes augušas acīm redzot. Tas bija 1999. gadā, kad Krievijas komanda aizbrauca uz ASV demonstrēt pirmo paraugspēli. Drīz vien par stājhokeju ieinteresējās kanādieši, pēc tam arī hokeja lielvalstu Somijas un Čehijas pārstāvji.Uz Latviju ideju atveda tolaik ASV studējošā jelgavniece Aija Kļaviņa, nu jau Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore, kas specializējusies invalīdiem pielāgotās sporta aktivitātēs. «Viņas, tāpat arī vietējā kluba «Cerība» vadītājas Rutas Kļaviņas un pirmā Latvijas komandas trenera, arī Stājhokeja federācijas prezidenta Jāņa Ozollapas liels nopelns, ka 2006. gadā Latvijā vienlaikus ar pasaules hokeja čempionātu Jelgavā jau notika pasaules stājhokeja čempionāts,» paužot atzinību aizsācējiem, M.Pitkins neaizmirst arī sporta centra «Zemgale» un pilsētas pašvaldības atbalstu.«Redzējām Latvijas izlases spēli pagājušajā gadā un šogad – šķiet, tā ir pavisam cita komanda!» abi sarunbiedri kā nenoliedzamu izaugsmes faktoru vērtē stājhokejistu iekļaušanos Zemgales amatieru līgas turnīros. «Regulāras sacensības – tā ir iespēja, kādas Krievijas stājhokejistiem pagaidām nav, bet vajadzētu,» viņi atzīst.
