Kas gan negrib dzīvot sakoptā vidē? Arī man kļūst neērti, ja redzu piemēslotas ielas, ietves, grāvjus un parkus.
Kas gan negrib dzīvot sakoptā vidē? Arī man kļūst neērti, ja redzu piemēslotas ielas, ietves, grāvjus un parkus. Tādēļ vēlos izteikt savu viedokli un priekšlikumus, kā novērst Jelgavas piesārņošanu un padarīt to par augstas kultūras pilsētu. Kur visvairāk piemēslo? Pie veikaliem, kur pārdod pārtiku u. c. iesaiņotas preces, kā arī pie lielveikaliem. Piemēram, no Valdekas tirdzniecības kompleksa līdz Kalnciema ceļam vecā asfalta ietves malas un lielais novadgrāvis sevišķi piemētāts ar pudelēm un polietilēna iesaiņojumiem. Tur vajadzētu novietot lielākas urnas. Arī pie autobusu pieturām, jo tās bieži tiek pārpildītas. Ja kādam pudeles iztukšotājam par tās nomešanu uz ietves aizrāda, viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem atbild – nav kur to likt. Un tādu (sevišķi jauniešu) nav mazums, kas paraduši visu mest pa roku galam turpat uz ielas. Būtu jāpanāk, lai neienāktu prātā tā rīkoties. Nelaime, ka ģimenē jau no mazotnes neaudzinām uzvešanās kultūru, arī skolās nav tāda mācību priekšmeta, bet sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un pašvaldības atbildīgās organizācijas izliekas, ka neredz un nenosoda piegānītājus, demolētājus. Neesmu lasījis par vainīgajiem, sodītajiem. Bet sodīt vajadzētu, lai nebūtu recidīvu. Lai pastrādā pilsētas labā un novāc, ko piemēslojuši, salauzuši, un vēl sodu samaksā. Vainīgo uzvārdus publicēt ar visu foto.
Citur pilsētas teritorijas piesaista organizācijām, kas atbild par to uzturēšanu (Kazahija). Mums vajadzētu sākt ar skolām. Kur gan, ja ne mācību iestādē ir visas iespējas, lai sakārtotu apkārtni. Jaunieši galvenokārt arī visvairāk grēko. Tas pierāda, ka mūsu audzināšanas darbā viss nav kārtībā, sevišķi brīvās Latvijas laikā tam nav pievērsta vajadzīgā vērība. Man 4. vidusskolas direktora vietā būtu neomulīgi par skolas piemēsloto apkārtni. Vai mācību iestāde nevarētu uzņemties šefību par teritoriju līdz BMX trasei? Jo skolēni taču arī to piemēslo. Tas būtu ieguldījums ētiskajā, estētiskajā un darba audzināšanā. Atšķirībā no lauku bērniem tā būtu ļoti noderīga, jo pilsētnieki netiek audzināti darbam (fiziskajam), atbildībai un pienākumiem. Šim nolūkam varētu izmantot rokdarbu, fiziskās audzināšanas stundas vai ārpusklases nodarbību laiku. Pilsētā nav nekādas aģitācijas, reklāmas un brīdinājumu par uzvešanās kultūru, kā tas bija padomju laikos. Ja stikla tarai būtu lielāka cena, pudeles apkārt nemētātos (vai arī tās savāktu). Nav nokārtota polietilēna savākšana, pārstrāde, kā to veica Jansons “Uzvarā”. Vai tiešām mūsu valsts uz to nav spējīga? Vainīga Vides ministrijas un ierēdņu neizdarība un bezatbildība. Nekur netiek popularizēta otrreizējās izejvielas savākšana. Deru, ka jelgavnieki pat nezina, vai un kur tāda atrodas. Ja par to maksātu, varbūt izlietoto polietilēnu nededzinātu, kā to dara dažs labs (ne)saimnieks, kaitējot savai un apkārtējo veselībai. Jāatzīst, ka daļa māju īpašnieku pie savām teritorijām nevīžo savākt atkritumus, pat nenopļauj veco zāli. Ir arī negodprātīgi sētnieki. Tā, piemēram, sētniece pie Valdekas “Nelss” kritušās lapas bez kautrēšanās sagrūda novadgrāvī. Kādas problēmas būs pavasarī ar caurteku aizsērējumiem, tas viņu neinteresē. Par kārtību pilsētā atbildīgajiem ierēdņiem jāiesaka pa to pastaigāt kājām (nevis lūkoties pa automašīnu logiem) un paskatīties, kāda izskatās pilsēta no mūsu visu redzesviedokļa. Varbūt tad tiks izteikts kāds ierosinājums, kā novērst piesārņotību. Gribam taču līdzināties kulturālajām un civilizētajām valstīm, lai mūsu pilsēta būtu pievilcīga tūristiem un nav jākaunas ciemiņu priekšā.
