Ir dzirdēts, ka Eiropā neviens no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam nestrādā. Cik gari ir Ziemassvētki Eiropas valstīs?
Ir dzirdēts, ka Eiropā neviens no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam nestrādā. Cik gari ir Ziemassvētki Eiropas valstīs?
No aizrobežu draugiem vai biznesa partneriem uzzinām, ka Ziemassvētku brīvdienas Eiropā ir tikpat garas kā skolēniem… Tāds kā otrais atvaļinājums, dažviet pat divas nedēļas. Dot vai nedot šādas brīvdienas saviem darbiniekiem – to privātās kompānijas izlemj pašas. Tāpat kā pie mums, Latvijā.
Valsts iestādes strādā noteikto darba nedēļu ar atsevišķām brīvdienām. Pilnu nedēļu no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam kā valsts svētkus tos atzīmē tikai Beļģijā un Lielbritānijā. Ziemassvētku priekšvakaru svin tikai Dānijā un Grieķijā. Visās ES dalībvalstīs Ziemassvētki ir svinamā diena tāpat kā Latvijā.
Toties Otros Ziemassvētkus vairs neatzīmē Francijā, Portugālē un Spānijā – ierēdņiem ceturtdien būs jāiet uz darbu. Citviet, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, tāpat kā mums, ir Otrie Ziemassvētki, bet dažās valstīs tos sauc par Svētā Stefana dienu jeb Dāvanu dienu (Boxing Day).
Otrais nosaukums Dāvanu diena (burtiski: kārbā likšanas diena) ir radies no Britu impērijas valstu tradīcijas sūtīt Ziemassvētku kārbas ar mazām dāvanām izsūtāmajiem zēniem, sulaiņiem, šveicariem, pastniekiem un kalpiem. Pēc «Encyclopedia of Days» datiem, šādus svētkus svin arī Somijā, Luksemburgā.
Itālijā, Īrijā un Spānijā 26. decembrī svin Svētā Stefana dienu, atceroties pirmo kristiešu mocekli, kas tika nomētāts ar akmeņiem drīz pēc Kristus krustā sišanas. Īrijā gan svēto mocekli nepiemin, bet izpilda pagāniskus rituālus, medījot žubīti. Ķeltu leģenda vēsta, ka sarkankrūtītis, kas simbolizējis jauno gadu, noknābājis žubīti, kas tolaik simbolizējusi veco gadu. Tagad puikas katru gadu rituāli cenšas nomedīt žubīti, tad to piesien pie kārts un, līdzīgi kā mūsu ķekatnieki, melnām nosmērētām sejām dziedādami apceļo ciema mājas.
