Svētdienu, 16. decembri, mūsu ģimenes piecas atvases gaidīja ar prieku un satraukumu, jo Latvijas Bērnu fonds dāvāja iespēju apmeklēt labdarības pasākumu Rīgas Kongresu namā.
Svētdienu, 16. decembri, mūsu ģimenes piecas atvases gaidīja ar prieku un satraukumu, jo Latvijas Bērnu fonds dāvāja iespēju apmeklēt labdarības pasākumu Rīgas Kongresu namā. Tā nu saposušies devāmies uz 4. maršruta autobusu, kuram no “Ģintermuižas” bija jāatiet pulksten 12.30.
Gaidījām, gaidījām, diemžēl nesagaidījām. Nekas cits neatlika, kā saukt “taksi”, bet, tavu postu, – šajā laikā neviena brīva taksometra nebija. Lūdzos dispečeram, lai kaut ko izdomā, un mūs uzklausīja. Lai gan mazliet pabojātā omā, tomēr priecīgi, ka paspējām uz iecerēto autobusu, turpinājām ceļu uz Rīgu.
Pasākums bija neparasti skaists, un bērnu sirsniņās bija patiess prieks par jauko izrādi un dāvanām. Noguruši atgriezāmies dzimtajā pilsētā, kur mūs sagaidīja kārtējā ķibele. Devāmies uz 4. maršruta autobusu, kam pie autoostas bija jāpienāk pulksten 18.38, bet to nesagaidījām. “Taksim” naudiņas vairs nebija, noguris divgadnieks arī nespēja tos trīs kilometrus līdz mājām iet kājām, tā ka nekas cits neatlika, kā ar dāvanu maisiņiem klīst pa “pasāžu” un cerēt, ka nākamais autobuss būs paredzētajā laikā.
Lai gan nācās piedzīvot ķibeles, par kurām laipni parūpējās JAP, bērni mājās pārbrauca laimīgi. Gribam pateikt paldies autobusa šoferītim, kurš mums palīdzēja, Latvijas Bērnu fondam, kas sarūpēja bērniem prieku, Silvijai Dālmanes kundzei par neatsveramo darbu un lielu “fui” Jelgavas Autobusu parkam. Ļaunu prātu neturam un novēlam visiem (arī JAP kolektīvam) gaišu, mīlestības pilnu Ziemassvētku laiku un veiksmīgu jauno 2008. gadu.?
Dusmīga māmiņa un priecīgi bērni
