14. janvāris. Dosimies pie dabas atpūsties, jo lomi būs knapi. Dienās, kad ir sarma, zivis neķeras, tikai krēslojot mēdz būt, ka dažam makšķerniekam uzsmaida veiksme, uz tieva un gara vizuļa noķerot zandartu.
14. janvāris. Dosimies pie dabas atpūsties, jo lomi būs knapi. Dienās, kad ir sarma, zivis neķeras, tikai krēslojot mēdz būt, ka dažam makšķerniekam uzsmaida veiksme, uz tieva un gara vizuļa noķerot zandartu. Arī vēdzeles janvārī nārsta laikā vairs neķeras, bez problēmām var sarūpēt daudz ķīšu.
15. janvāris. Teicama cope. Aktīvāka ir darbošanās ar nelielu mormišku. Uz tās āķa gan jāliek kāpuri. Mormiškas kustināšanas veids jāvariē, līdz atrasts īstais – tas, kas sniedz rezultātu. Bieži gadījies, ka, lēni augšup celtu, kārdinoši šūpotu mormišku raudas neņēma ne lūdzamas, toties rāmi lejup laistu – vai katrā laidienā, jo iebarošanai āliņģī bija iekaisītas maizes drupačas, kas grima tāpat kā mormiška.
16. janvāris. Teicama copes diena. Ziemā makšķerniekam pieejams jebkurš ūdenskrātuves stūrītis, tomēr, nākas soļot daudzus kilometrus bez taciņas pa piesnigušu ledu, dienā izurbjot desmitiem āliņģu. Tā nemanot atnāk arī nogurums, turklāt pastāv saaukstēšanās briesmas. Tādēļ, dodoties uz copi, jāpārdomā katrs sīkums savā makšķernieka ekipējumā.
17., 18. janvāris. Teicama copes diena, par ēsmu interesēsies visu zivju sugas.
19., 20. janvāris. Labas copes dienas. Pieredzējuši copmaņi šajā laikā bļitko it kā palēninātā tempā, ieturot pauzītes. Rezultāti dažkārt ir iespaidīgi, jo maz pieredzējušie bļitkotāji, ātri raustot mānekli, atbaida plēsīgās zivis.
21. janvāris. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku, taču ūdensaugu tuvumā iespējams tikt pie ruduļiem, raudām vai asariem.
22., 23. janvāris. Normāla copes diena, pie asariem un citām plēsīgajām zivīm iespējams tikt ar planējošiem vizuļiem, savukārt, lai tiktu pie balto zivju loma, nepieciešams padomāt par iebarojamo ēsmu. Atcerieties, ka ar iebarošanu aizrauties nevajag, jo ziemā ūdens ir tīrāks un daudzas zivis guļ ziemas miegā.
24. janvāris. Slikta copes diena.
25., 26. janvāris. Teicamas copes dienas. Seklākās ūdenskrātuvēs ieteicams darboties ar nelielām mormiškām jeb “banāniņiem”. Mormiškai ziemas vidū jāietver divas īpašības – jābūt pēc iespējas mazākai un tajā pašā laikā smagai. Asariem vielmaiņa divu trīs grādu temperatūrā ir tik zema, ka tie nespēj sagremot lielu medījumu. Tādēļ ziemā lielu mormišku šūpošanos asari vienkārši ignorē. Jo mazāka mormiška, jo labāk. Pašas mazākās mēdz būt no 2,5 līdz 3,5 mm, bet kā tad ar svaru? Šo problēmu risina volframa mormiškas. Tās iegādāties nav problēmu. Volframa mormiškas ir ideālas, makšķerējot trīs līdz astoņu metru dziļumā, izmantot tās dziļumā ir neiespējami, tad lieti noder mazie vizuļi.
27. – 30. janvāris. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi. Viens otrs kolēģis aplam uzskata, ka stingrākā salā (un arī atkusnī) zivis neķeras. Ihtiologi pierādījuši, ka spurainēm gluži vienalga, vai virs ledus salst vai plīkšķ, ūdenī temperatūra ir nemainīga. Toties atmosfēras spiediena maiņas – lūk, tas gan slikti iespaido copi. Citiem vārdiem sakot, ja ķeras pavisam vārgi ziniet, ka esat uznācis uz ledus laika maiņas reizē.
31. janvāris. Laba copes diena. Izredzes palielināsies raudu makšķerniekiem, kā arī līdaku bļitkotājiem. Raudas meklējamas ezeru dziļumos, āliņģos, nogremdējot iebarojamo ēsmu.
