Pensionāri šķiro kārtīgāk. Cilvēkiem nepatīk samīcīt PET pudeles. Ja krāsainais konteiners ir pilns, tad maisiņš ar sašķiroto tiek ielingots pie parastajiem atkritumiem. Tā par gandrīz piecu gadu ilgo dalīto atkritumu vākšanu Elejā pieredzē dalās pašvaldības uzņēmuma «Komunāldienests» vadītāja Inese Pastuškova. Patlaban dalītās atkritumu vākšanas (DAV) konteineru izvietošana sākusies arī pārējos Jelgavas rajona pagastos. Lielu problēmu gan neesot, un arī maksa par atkritumu izvešanu šķirošanas dēļ neesot kļuvusi lielāka – Elejas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem mēnesī jāmaksā tikai 63 santīmi. Tur dalītajai vākšanai ir tik ilga vēsture tāpēc, ka pagasts savulaik noslēdza līgumu ar Bauskas uzņēmumu «Vides serviss», kas šādu iespēju piedāvāja. I.Pastuškova bilst, ka rezultāts iznāktu vēl labāks, ja iedzīvotāji būtu apzinīgāki un savācēji akurātāk izvestu pilnās tvertnes, lai gan arī viņus varot saprast, jo gabals ir tāls.Apzvanot vairākus pagastus, secināms, ka pagaidām pat pašvaldību vadības līmenī trūkst pilnīgas skaidrības, kā jaunā kārtība darbosies un kas par ko maksās. Piemēram, Valgundes pagastā ir bažas, ka melnais konteiners, kas katrā jaunajā DAV laukumiņā būs līdzās stiklam un papīram paredzētajām tvertnēm, ļaus legāli no atkritumiem atbrīvoties tiem privātmāju saimniekiem, kas nav noslēguši savam atkritumu daudzumam atbilstošu līgumu par individuālo konteineru. «Zemgales EKO» direktores pienākumu izpildītāja Zane Ķince spriež, ka šādām problēmām nevajadzētu būt, uzsverot, ka visus konteinerus, arī melnos nešķirotajai drazai, no publiskajiem DAV punktiem izvedīs «Jelgavas komunālie pakalpojumi» (JKP), papildu naudu neprasot ne no pašvaldības, ne iedzīvotājiem. Viņa stāsta, ka atšķirībā, piemēram, no Bauskas, Jelgavas rajonā sistēmu ieviest piekritušas visas mazās pašvaldības. Finansiāli no tām prasīts segt tikai 20 procentu jeb aptuveni 60 latu no katra konteineru izvietošanai paredzētā laukumiņa izbūves izmaksām. Tāpat kā Jelgavā, arī pagastos dalītā vākšana kļuvusi iespējama, pateicoties otrreizējās šķirošanas līnijas uzstādīšanai. Kā «Ziņām» saka Ozolnieku novada izpilddirektors Jānis Kažotnieks, jau iepriekš šādu iespēju prasījuši gan iedzīvotāji, gan apsvērusi pašvaldības vadība, taču secināts, ka transportēšana un pārējās izmaksas būtu pārāk augstas, lai pašvaldība to viena spētu «pavilkt». Tāpēc Ozolnieki tāpat kā citi pagasti izvēlējušies gaidīt «Zemgales EKO» projekta ieviešanu. Arī JKP valdes loceklis Alvils Grīnfelds atzīst, ka tikai krāsaino konteineru iegādei un izvietošanai nebūtu jēgas, jo to saturs bez otrreizējas šķirošanas pārstrādei nav nododams, bet Jelgavā tāda iespēja pastāv tikai dažus mēnešus.
