Ciešanu laikā un Lieldienās Jelgavā ar Sv.Annas baznīcas draudzes un Kultūras centra atbalstu notika četri koncerti.
Ciešanu laikā un Lieldienās Jelgavā ar Sv.Annas baznīcas draudzes un Kultūras centra atbalstu notika četri koncerti. Divos no tiem piedalījās mūziķi no Rīgas – 2000. gada Lielās mūzikas balvas laureāte flautiste Dita Krenberga, Latvijas Nacionālās operas solists tenors Ingus Pētersons, ansamblis «Schola cantorum» (vadītājs Guntars Prānis) un Rīgas stīgu kvartets. Savukārt Lielajā piektdienā muzicēja pašmāju spēki.
Aizvien ir aktuāls jautājums, ko atskaņot Lielajā piektdienā, jo ne visiem kolektīviem pa spēkam ir, piemēram, Johana Sebastiāna Baha «Mateja pasija» vai Jozefa Haidna «Septiņi Kristus vārdi pie krusta», arī repertuārs, salīdzinot ar Ziemassvētkiem, nav tik plašs. Tādēļ ir apsveicams katra jauna darba izpildījums. Sv.Annas draudzes kora diriģenta un solista Aigara Reiņa izvēle bijusi pareiza, ņemot Džona Stainera oratoriju «Krustā sišana» («Crucifiscion»), kaut arī skaņuraksts daudzviet bija sarežģīts un hromatizēts, daudzbalsīgi spriegs. Gaumīgi, proporcionāli izkārtotas tradicionālās sastāvdaļas (vienīgi nav rečitatīvu), demokrātiska, liriski dramatiskā plānā risināta kompozīcija korim, solistiem un ērģelēm. Trīsdaļīgajā oratorijā ir gan spilgti kora dziedājumi, gan solo (Aigars Reinis – tenors un Jānis Kurševs – baritons) – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora K.Zariņa klases 1. kursa students). Labs, korekts instrumentālais balsts bija Mūzikas akadēmijas profesores L.Bulavas ērģeļu klases maģistrante Ilze Reine. Oratorijas divās daļās piedalījās tikai atskaņotāji, bet trešajā kora un solistu dziedājumi mijās ar korāļiem, kurus līdzi dziedāt varēja ikviens, tādējādi minēto kompozīciju vēršot tuvu un saprotamu plašākai auditorijai (to pastiprināja arī teksta tulkojums latviešu valodā). Droši vien daudzi nezina Džonu Staineru kā pasaulē atzītu kompozīciju autoru, kas, būdams mazs zēns, dziedāja Londonā Sv.Paula katedrāles korī un 32 gadu vecumā turpat kļuva par draudzes ērģelnieku. Abus koncertus ievadīja Sv.Annas draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis.
Bagāts, garīguma caurstrāvots un piepildīts mūzikas vakars – tā varu teikt par koncertu, kas 20. aprīļa vakarā notika Sv.Annas baznīcā ar Jelgavas Mūzikas koledžas kamerorķestra (vadītājs Jānis Keičs), jauktā kora (diriģents Aigars Reinis) un solistu piedalīšanos. Ignata Holcbauera (1711 – 1783) «Koncertā altam, čellam un stīgu orķestrim» saistīja savdabīgā muzikālā izteiksme – kā klasiska, tā arī ar romantisma iezīmēm. Kompozīcija tehniski grūta, virtuoza, tādēļ jo lielāks prieks par veiksmīgu atskaņojumu, jo šoreiz kā solisti debitēja Gundars Šķipars (alts, 3. kurss, pedagoģe Tatjana Lakida) un atbilstību starptautiskā konkursa laureātam vajadzēja pierādīt Maksimam Beitānam (pedagoģe Irina Titarenko). Saskanīgs un skaists veidojās abu topošo mūziķu duets «Koncerta» 3. daļā, iezīmīgi bija arī čella solo posmi 2. daļā.
«G dur mesa» Ssarp piecām Franča Šūberta mesām ir viena no pazīstamākajām, saistot ar dziesmveida tematismu, sirsnību un iejūtīgumu, kompaktu formu (pretstatā baroka un klasicisma monumentalitātei). Varbūt, ka pirmās daļas «Kyrie eleison» temps bija ātrāks un spraigāks, nekā pierasts dzirdēt. Varbūt tādējādi radās iespēja lūgšanu uztvert kā mūžīgu kustību? Dieva slavinājums izskanēja otrajā daļā «Gloria». Kāds saltums, bardzība un nepielūdzamība strāvoja solistes balsī (Biruta Mežatuča, 5. kurss, pedagogs Ļubova Bērziņa), dziedot «Agnus Dei» tekstu «Agnus Dei, gui tollis percatata mundi», skaisti iekrāsojot ar balsi un droši ņemot otrās oktāvas la! Savus uzdevumus korekti veica arī tenors Aigars Reinis un baritons Juris Vizbulis (5. kurss, pedagoģe Ļubova Bērziņa). Sv.Annas baznīcai ir laba akustika, un varbūt nevajadzēja mainīt solistu vietas, jo «Benedictus» daļā, neredzot diriģentu, nedaudz zuda kontakts ar orķestri.
Kā spēcīgs noslēguma akords izskanēja Georga Frīdriha Hendeļa «Aleluja» – ne tikai kā Augšāmcelšanās slavinājums, bet arī kā liecinājums ilgam, mērķtiecīgam Mūzikas koledžas audzēkņu un pedagogu darbam. Kā aizvien lietpratīgi, skaidri un droši kamerorķestri, kori un solistus vadīja Jānis Keičs.
