Ar Viļa Ozola deju svītu un īpašām balles dejām senioru deju kopa «Ozolnieki» nosvin 35 gadu jubileju.
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena, 4. maijs, Ozolniekos izvērtās dubultsvētkos, jo tautas namu piepildīja spraigi un arī mierīgāki deju soļi, krāšņi tērpi, skaistas atmiņas, mūzika un draugu sveicieni. Viss, kas pieklājas senioru deju kopas «Ozolnieki» 35 gadu jubilejai, ko Mārītes Skrindas vadībā sagaidīja 28 aktīvie kolektīva dalībnieki.Dāvana skatītājiemDejotāji ne tikai saņēma sveicienus, bet arī klātesošajiem bija sarūpējuši jauku koncertu. To ievadīja Viļa Ozola sešu deju svīta, kurā «Ozolnieku» dejotāji bez pārtraukuma griezās aptuveni 15 minūtes. Seniori izdejoja arī gadu gadiem iemīlētas horeogrāfijas un tās, kas nesušas labus panākumus. Piemēram, «Spieķīti», kas 2009. gadā tika godalgots jaunrades deju konkursā un kļuvis tik iecienīts, ka senioru deju svētkos Ikšķilē pie tā «tversies» visi Zemgales dejotāji. Īpašu prieku koncertā izraisīja vēl neredzētas balles dejas, ko kopai iemācīja senioru deju kopas «Sagša» vadītāja Ineta Indriksone. Ar pašvaldības atbalstu tām īpaši tika gādāti jauni krāsaini tērpi un aksesuāri. Koncertu kuplināja arī deju kopas «Ozolnieki» draugi – senioru deju kopa «Slampe» un Ķekavas senioru deju kolektīvs «Sidrabaine», vidējās paaudzes deju kolektīvs «Laipa» no Jelgavas, kā arī jauktais koris «Līga».Tradīcijas, kas uzlādē«Ļoti priecājos par savu kolektīvu. 35 gadu laikā esmu viņiem otrā vadītāja, un esam spējuši noturēt to pašu augsto latiņu, ko savā laikā uzstādīja Sarmīte Zalcmane, tagad Ķepīte. Viņas laikā kolektīvs skatēs vienmēr ieguva pirmo vietu. Arī mēs Jelgavas un Ozolnieku novadu skatēs saņemam pirmās pakāpes diplomus, bet valsts mērogā senioru grupā esam otrajā vietā. Tas gan nav pats svarīgākais, bet kas tas par kareivi, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli,» smej M.Skrinda, vairāk par visu uzsverot saliedējošo atmosfēru kolektīvā un tradīcijas, kas uzlādē. Piemēram, dejotāji katrā pirmajā sestdienā svin jauno gadu. Šogad viņi laidušies ar ragaviņām un plēvēm no kalna, rotājuši eglīti, gājuši pirtī un, protams, dejojuši. Savukārt vasara pieder aktīvai atpūtai. Pērn kolektīva dalībnieki devušies laivu braucienā pa Abavu, bet šogad iecerēts laisties ar plostiem. Neiztikt arī bez ikgadējiem labdarības pasākumiem sociālās aprūpes centros un praktiskas palīdzības cits citam lauku darbos un sadzīvē.«Apbrīnoju, ka uz deju kopu dalībnieki brauc pat no Rīgas otra gala, Dobeles, Līvbērzes, Jelgavas. Jāsaka gan, ka paši Ozolnieku iedzīvotāji ir diezgan kūtri, bet kāds pulciņš nāk. Tiekamies svētdienās, kad dūšīgi strādājam,» teic Mārīte, kas kolektīvu vada 18 gadu.
