Mazs un aizvainots bērns savam pāridarītājam, vīkšīdams mazās dūrītes kabatās, saka: «Izaugšu liels, tad jūs visi redzēsiet… Un nemaz nesmejieties, tā būs», tad, lūpu uzmetis, aiziet klusiņām spēlēties savā smilšu čupiņas pusē.
Mazs un aizvainots bērns savam pāridarītājam, vīkšīdams mazās dūrītes kabatās, saka: «Izaugšu liels, tad jūs visi redzēsiet… Un nemaz nesmejieties, tā būs», tad, lūpu uzmetis, aiziet klusiņām spēlēties savā smilšu čupiņas pusē. Pieaugušais, šādi rīkojoties, izskatās smieklīgs, vēl jocīgāk, ja līdzīgi uzvedas politiķi.
Tuvojas gada beigas, un līdz ar to arī 1. janvāris, kad būtu jāstājas spēkā likuma grozījumiem, kas nosaka akcīzes nodokļa paaugstināšanu dīzeļdegvielai. Tos gan izstrādājusi 7. Saeimas koalīcija, kas tagad dažam labam vairs palikusi atmiņā kā tāds tāls pagātnes mirdzums. Toreiz Tautas partija, kas bija valdošajā koalīcijā, piekrītoši māja ar galvu, kad, sekojot Eiropas Savienības (ES) direktīvai, noteica pakāpenisku akcīzes nodokļa palielinājumu naftas produktiem. Toreiz tā likās lieliska iespēja palielināt budžeta ieņēmumus. Kā jau parasts, ja palielinām, tas nozīmē, ka dabūjam vairāk. Tā vismaz tika prognozēts.
Nāca jaunā 8. Saeima, un tā pati partija saprata, ka palikusi opozīcijā. Kādreiz iestrādātā likuma norma par to, ka no 2003. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai palielināsies par 30 latiem par katriem 1000 litriem – no pašreizējiem 100 latiem līdz 130 latiem – paliek spēkā. Kā zināms, Latvijā dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis 2000. gada sākumā jau bija 130 latu par 1000 litriem (13 santīmu par litru), taču pēc Finansu ministrijas iniciatīvas tas tika samazināts līdz 100 latiem (10 santīmu par litru), ņemot vērā tieši pārējo Baltijas valstu nodokļu likmes, to savstarpējo konkurenci, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iespējas un iespējas palielināt budžeta ieņēmumus. Pēc pašreizējā eiro kursa, mūsu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme būtu jāpaaugstina līdz 142 latiem par 1000 litriem, lai saskaņotu ar ES prasībām. Tādējādi, saglabājoties pašreizējam eiro kursam, 2004. gadā būtu paredzams straujš likmes paaugstinājums.
Gan toreiz, gan tagad šī norma paredz saskaņot Latvijas nodokļa likmi ar ES direktīvās noteikto. Mūsu abi drīz jau arī lielā militārā bloka kaimiņi – Lietuva un Igaunija – izrādījušies pragmatiskāki: viņi, lūk, to darīs tikai pēc iestāšanās ES. Kā vienmēr, kad izrādās, ka esam bijuši taisnīgāki par pašu pāvestu. Pašlaik akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai Igaunijā ir 97 lati par 1000 litriem, Lietuvā – 104 lati par 1000 litriem.
Laikam Latvijas parlamentā ir bijusi vēlme iegriezt opozīcijai tikai tāpēc vien, ka tā ir opozīcija. Man tas atgādina tālo 2000. gada pavasari, kad čaloja putni, ziedēja vizbuļi un notika normāls 7. Saeimas likumdošanas process. Jau vairāk nekā gadu tapa grozījumi Enerģētikas likumā. Labi vai slikti, bet ne par tiem pašreiz ir runa. Runa ir par principiem, kurus pauda katra 7. Saeimas partija, frakcija un deputātu grupa. Kā vienmēr, pozīcija pauž un opozīcija mēģina iebilst. Šoreiz ir svarīgs princips – viss, ko piedāvā opozīcija, ir noraidāms pēc pašas definīcijas, jo nekas labs no tā nevar iznākt. Opozīcija taču. Nu gluži kā pašreiz, tikai pozīcijā tagad ir pavisam citi, ne tie, kas bija pie varas iepriekšējā koalīcijā. Tā nu šoreiz valdošās koalīcijas Ministru kabinets pagājušajā nedēļā lēma par pārsteidzīgās nodokļu likmes paaugstināšanas atcelšanu. Turklāt vienbalsīgi. Bet, lūk, parlamentā pozīcija noraidīja piecu Tautas partijas (TP) frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli naftas produktiem», kas paredzēja atcelt iepriekš pieņemtās likuma normas par akcīzes nodokļa paaugstināšanu dīzeļdegvielai no nākamā gada 1. janvāra. Šoreiz par TP priekšlikumu balsoja 44 deputāti, pret bija 40, bet atturējās astoņi. Tautpartijiešiem nācās norīt rūgto atraidījuma kumosiņu. Bijušais finansu ministrs Bērziņš aicināja deputātus nekavēties ar šo likuma grozījumu pieņemšanu, lai tos paspētu savlaicīgi izsludināt, bet partijas «Jaunais laiks» deputāte Baiba Brigmane aicināja likumprojekta izskatīšanu atlikt, jo valdība patlaban strādā pie nākamā gada valsts budžeta, kura svarīga daļa būs akcīzes nodoklis naftas produktiem.
Kas no tā visa iegūs, pat ja laimīgas nejaušības dēļ paspēs šo nodokļa palielinājumu atcelt? Viennozīmīgi opozīcijā esošie. Ja neatcels, tad zaudētāji būsim mēs visi – šis nodoklis, tiešā veidā palielinot akcīzes ieņēmumus, palielinās citas izmaksas, kas saistītas ar visu, kur izmanto dīzeļdegvielu – pārvadājumi, pārtika, pakalpojumi. Kas tad gribēja kuram iespītēt? Pret ko balsoja pozīcija? Lai tikai balsotu pret to, ko ierosina kāds cits, bet ne savējie? Tas būtu pārāk muļķīgi, ja balsošana pret opozīcijas priekšlikumiem būtu balstīta uz principu – ja to neiesaka savējais, tad jābalso pret. Iespējams, ka balsojumam bija citi apsvērumi, bet tad ir vēl interesantāk – kas no tā iegūst?
