Pēdējo laiku pretenciozākā valdība šonedēļ pirmo reizi savas darbības laikā sadūrusies ar personālsastāva problēmām.
Pēdējo laiku pretenciozākā valdība šonedēļ pirmo reizi savas darbības laikā sadūrusies ar personālsastāva problēmām. Proti, publicēta informācija par to, ka veselības ministrs Āris Auders, vēl strādādams privātpraksē Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, no kādas pacientes par operāciju un ārstniecības kursu pieprasījis dubultu samaksu, saņemot atlīdzību kā no Daugavas slimokases, tā arī no apdrošinātājiem. Auders īsi pirms stāšanās amatā arī izkārtojis, ka viņam kā nākamajam ministram par Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) līdzekļiem tiek nopirkta lepna automašīna «Volvo S 80». Iegādājoties to, ir pārkāpts arī likums «Par valsts iepirkumu», jo atbilstoši tā prasībām netika izsludināts konkurss.
Ņemot vērā šos faktus un Repšes valdības postulētās augstās ētiskās prasības, būtu tikai loģiski, ja vismaz uz izmeklēšanas laiku Auders tiktu atstādināts no amata. Tomēr, kā allaž, izrādās, ka daži ir vienlīdzīgāki par citiem, un šajā gadījumā pavisam droši varam apgalvot, ka Auderu izglāba tikai un vienīgi «Jaunā laika» biedra karte, jo viens otrs ierēdnis savu amatu zaudējis arī par mazākiem pārkāpumiem.
Premjers šajā sakarā paudis viedokli, ka nešaubās par Audera atbilstību amatam, jo viņa kandidatūra jau tika publiski apspriesta pirms stāšanās amatā. Bet attiecībā uz automašīnas iegādi premjers ļaus pašam Auderam izvērtēt atbildīgo ierēdņu rīcību. Tomēr, kaut arī tā, nākamceturtdien Auderam vajadzēs izturēt uzticības balsojumu Saeimā, jo Tautas partijas ierosinājusi izteikt neuzticību veselības ministram.
Šonedēļ valdībā uzsāktas diskusijas par lielo valsts uzņēmumu privatizācijas iespējamo modeli, lai varētu lemt par valsts kapitāla daļu (43% uzņēmuma akciju) a/s «Ventspils nafta» («VN») privatizāciju. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers pieļāvis, ka valstij piederošās «VN» akcijas varētu tikt pārdotas Krievijas uzņēmējiem, lai atjaunotu naftas produktu tranzītu caur Ventspils ostu, jo, pamatojoties uz Krievijas valdības lēmumu, naftas produktu tranzīts caur Ventspils ostu pašlaik ir pārtraukts. Ar šādu lēmumu tiek izdarīts spiediens uz «VN», lai iegūtu kontroles iespējas šajā uzņēmumā. Kā iespējamākais «VN» akciju pircējs tiek minēts Krievijas cauruļvadu monopoluzņēmums «Transņeftj», kura pārstāvji pat izteikuši gatavību investēt savus līdzekļus «VN» attīstībā, ja viņiem tiks dota iespēja iegādāties uzņēmuma akcijas.
Ceturtdien bijušais Saeimas deputāts un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs Jānis Ādamsons iesniedzis Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasību pret Latvijas valsti, pieprasot atcelt lēmumu, kas viņam liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās, un kompensāciju divus miljonus eiro. Šī summa aprēķināta, ņemot vērā nodarīto morālo kaitējumu un potenciāli nesaņemto atalgojumu. Pats Ādamsons uzskata, ka, svītrojot viņu no deputātu kandidātu saraksta, pārkāpti ne tikai Latvijas likumi, bet arī starptautiskais pakts «Par pilsoņu un politiskajām tiesībām» un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību harta.
Šajā tiesas procesā Latvija visdrīzāk piedzīvos savu kārtējo sakāvi, jo būtībā Ādamsona svītrošana no deputātu kandidātu saraksta tika panākta politiskajās intrigās un ar valdošo partiju politisku spiedienu.
Ceturtdien Šveices pilsētā Davosā sācies Pasaules ekonomiskais forums, kas turpināsies sešas dienas. Tajā ik gadu sapulcējas lielāko korporāciju vadītāji un pasaules ietekmīgāko valstu līderi (šogad forumā uzaicināta piedalīties arī Latvijas prezidente).
Šogad pasaules līderi apspriedīsies par iespējamo karu pret Irāku, Ziemeļkorejas kodolkrīzi, kā arī par korporatīvajiem skandāliem, kas pagājušajā gadā aizēnojuši pasaules ekonomisko attīstību. Lielo korporāciju vadītāji un virkne ietekmīgu politiķu jau pauduši sašutumu, ka karš nesīs postošas sekas pasaules ekonomikā vēl daudzus gadus pēc krīzes atrisinājuma, tādēļ forumā izteikts aicinājums nepieļaut karu līdz brīdim, kamēr nav izsmeltas visas iespējas konfliktu atrisināt mierīgā ceļā.
Francijas trešās lielākās bankas «Societe Generale SA» ekonomisko pētījumu nodaļa nākusi klajā ar paziņojumu, ka ASV uzbrukums Irākai un naftas piegāžu apstāšanās no Venecuēlas varētu palielināt jēlnaftas cenas virs 40 ASV dolāriem par barelu. Taču jau šā gada 16. janvārī naftas cena Ņujorkas biržā sasniegusi pēdējo divu gadu laikā augstāko atzīmi, proti, 33,98 dolāri par barelu. Šajā situācijā arī naftas eksportētājvalstu organizācija «OPEC» ir palielinājusi naftas ieguves kvotas no 23 līdz 24,5 miljoniem barelu dienā, lai līdzsvarotu situāciju. Tomēr tas noteikti nestabilizēs naftas cenu tirgū un arī Latvijas tirgotāji prognozē degvielas cenu kāpumu līdz 1,5 santīmiem litrā.
