Pildot valdības prioritāti par mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi, Zemkopības ministrija (ZM) beidzot pieķērusies paretināt uzblīdušā Valsts meža dienesta (VMD) ierēdņu rindas. Lai gan ministrija apgalvo, ka meklē veidus racionālākai audžu apsaimniekošanai un mežu saimniekiem sola samazināt administratīvo slogu, reālā darba veicēji mežsargi norāda – darīts tiek tieši pretējais. Birokrātiskā aparāta smagnējāko daļu – virsmežniecības – nav domāts likvidēt, toties giljotīna sagaida tiešos mežsargu uzraugus – mežziņus, kas uzmana nozarē tik augstos korupcijas riskus.
Zemgales virsmežniecība struktūras ziņā ir viena no mazākajām valstī ar tai pakļautām četrām mežniecībām. VMD struktūra būtiski nav mainījusies kopš pirmās Latvijas neatkarības laikiem, kad dienesta funkcijās ietilpa arī valsts meža apsaimniekošana, skaidro ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Tāda struktūra saglabājusies arī pēc meža nozares valsts pārvaldes optimizācijas, lai gan VMD kompetencē palika normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība, bet valsts meža apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži».«Pašreizējā struktūrā tiešā uzraudzībā iesaistīta puse no kopējā darbinieku skaita, kā arī, kā atzīst dienestā nodarbinātie, slodžu sadalījums līdzīgu amatu starpā nav vienmērīgs,» A.Ozols kā piemēru min to, ka mežsargi par vieniem un tiem pašiem pienākumiem dažādās mežniecībās saņem ļoti atšķirīgu atalgojumu – no 280 līdz 550 latiem. Tas liecinot, ka jāmeklē risinājumi, kā efektīvāk izlīdzināt slodzes.Ministrija ir pārliecināta, ka privāto mežu apsaimniekošana desmit gadu darba rezultātā ievērojami uzlabojusies, bet pārkāpumu skaits samazinājies. Mežiem par labu nākot izveidotais Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs, meža īpašnieku apvienības, kas sekmējot privāto mežu lietpratīgu apsaimniekošanu, kā arī īpašnieku kooperācijas idejas attīstība. «Radīti priekšnosacījumi, lai pakāpeniski atbildība par meža apsaimniekošanu pārietu patiesajiem šo tiesību turētājiem – meža īpašniekiem,» saka A.Ozols.Lēmumus pieņems nekontrolētiKaut arī formāli ministrija uzsver, ka VMD ģenerāldirektoram Jānim Kinnam likts izstrādāt ziņojumu par VMD optimizācijas modeli, pēc pēdējā laika notikumiem secināms – būtībā viņa pienākums bija izpildīt jau konkrētas ministrijas norādes. «Princips samazināt lēmumu pieņemšanas līmeņu skaitu un palielināt zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras, nesamazinot to skaitu, paredz padarīt VMD darbiniekus mobilākus un pieejamākus meža īpašniekiem,» skaidro A.Ozols. Tomēr būtībā tas nozīmē likvidēt mežniecības, kas ir tiešie mežsargu darba uzraugi. Nākotnē tas nozīmētu, ka vairāku desmitu Zemgales mežsargu darbu pieskata viens virsmežzinis.Zemgales virsmežziņa Jāņa Gravas viedokli neizdevās noskaidrot, jo viņš bija gatavs plašākai sarunai citā dienā. «Tas būtu augsts korupcijas risks,» saka Jelgavas mežniecības mežzine Iveta Fridberga, kuras krēslu ministrijas ieceres tagad sagrīļojušas. Viņa līdz ar simtiem citu mežziņu un mežsargu parakstījusi vēstuli, kurā pausts atbalsts VMD šefa J.Kinnas iecerei likvidēt virsmežniecības. Pašlaik visi mežsargu lēmumi par medībām, mežu ciršanu un atjaunošanu vispirms saņem viņas akceptu. Ja tā sauktā četru acu principa vairs nebūs, augšot korupcijas risks, jo VMD nespēj mežsargiem maksāt tik, lai pilnībā izskaustu vēlmi veikt nelikumīgus darījumus. Piemēram, iespēja vienpersoniski mainīt datu bāzu saturu dažam var būt kārdinājums koriģēt audžu ierīkošanas gadu, tādējādi padarot tās vecākas un ļaujot cirst. I.Fridberga uzskata, ka dienestā bija jāsaglabā vienots viedoklis, ka neko mazināt vairs nav iespējams. Pēdējā optimizācijā Jelgavas mežsargu skaits sarucis uz pusi, visus kādreizējā rajona mežus liekot kontrolēt sešiem speciālistiem. Tā rezultāts jau manāms – nupat Zaļeniekos atklāta izpostīta privāta meža audze. Tās īpašnieks kailcirtē nozāģējis ne tikai savu mežu, bet pamanījies pastrādāt arī kaimiņu platībās. Ja būtu gājis saskaņot uz mežniecību, atļauju nesaņemtu, jo audzes nebija gana vecas. Tagad viņam draud desmitiem tūkstošu latu sods par dabai nodarīto kaitējumu. Mežzine teic, ka jau tagad mežsargi netiek galā ar pienākumiem, turklāt ar 70 litru degvielas mēnesī ne tuvu nepietiek, lai regulāri uzmanītu mežos notiekošo.Mežzine domā, ka «kādam» ir interese, lai atbildīgi lēmumi būtu viena cilvēka kompetence, jo pašlaik meži tiek izstrādāti milzīgos apjomos un ir ātrs lielas naudas ieguves veids. Kinna aiziet, meklēs paklausīgākuA.Ozols no ministrijas teic, ka VMD ģenerāldirektora J.Kinnas sagatavotais ziņojums nesaturēja konkrētu efektīvākas VMD eksistences modeli, tādēļ zemkopības ministrs J.Dūklavs to nesaskaņoja un uzdeva atkārtoti nodrošināt rīkojuma izpildi līdz 20. maijam. Atbildes gājienā J.Kinna pagājušajā nedēļā ministram iesniedzis atlūgumu, J.Dūklavs to akceptējis, bet no pirmdienas J.Kinna paņēmis «slimības lapu». A.Ozols nešauboties teic, ka J.Kinnas vietā tiks meklēts cits VMD vadītājs. Kā vērtējat VMD reorganizācijas gaitu?Pēteris Bleidels, mežsargs (uzrauga Kalnciema, Līvbērzes, Valgundes mežus) Ja zemkopības ministrs ir piešķīris 30 miljonus latus mežu izstrādes kompānijai «Latvijas finieris», kas turklāt pats ir pelnošs uzņēmums, tad tas parāda ministrijas prioritātes – sargāt un attīstīt mežus vai tos izzāģēt. Jau tagad netiekam galā ar pienākumiem, jo uzraugāmā steritorijas kļuvušas vismaz uz pusi lielākas. Jau pašlaik ir tā, ka mežsargi būtībā par mežiem vairs nav atbildīgi. Pašreizējā optimizācija šo atbildību mazina vēl vairāk. Indulis Kļaviņš, mežsargs (uzrauga Platones, Svētes, Vilces, Vircavas, Zaļenieku mežus) VMD ir jāpārveido, taču tas jādara apdomātāk. Piekrītu, ka mežniecības jāsaglabā, tad jau drīzāk virsmežniecības var «griezt». Konsultācijas, medību un ciršanas uzraudzība, mežu apsaimniekošanas kontrole notiek zemākajos līmeņos.
