Kad Špicbuks izdzirdēja vārdu kinologs, viņš nodomāja, ka tas varētu būt kaut kas saistīts ar kino.
Kad Špicbuks izdzirdēja vārdu kinologs, viņš nodomāja, ka tas varētu būt kaut kas saistīts ar kino. Patiesība izrādījās pavisam negaidīta – tas ir suņu dresētājs. Ne tikai šo, bet arī daudzus citus jaunumus, Špicbukam izdevās uzzināt, intervējot pieredzējušo suņu dresētāju Irinu Krūmiņu.
Galvenais, ko suņu īpašniekiem, pēc dresētājas domām, vajadzētu ievērot, ir tas, ka «dzīvnieki nav nedz rotaļlieta, nedz upuris, ko var izmantot savās interesēs. Tie vienkārši ir jāmīl». Irina dresē suņus, tomēr arī citi dzīvnieki pakļaujas dresūrai, tikai vajagot apbruņoties ar mīlestību, pacietību un viltību. Pašai suņu dresētājai mājās ir pieci suņi, visi mīļi, bet viens jo īpaši – Borodosa dogs (tādi Latvijā esot tikai pieci) vārdā Terra. Tā ir ļoti reta šķirne, un Irina ar Terru ļoti lepojas. Tiesa, sākumā ar šo suni gājis ļoti grūti, jo Terra nemaz nav klausījusi saimnieci. Pastāv uzskats, ka šīs šķirnes suņi faktiski nav dresējami, tomēr ar pacietību un mīlestību viņai suni izdevies pārvērst īstā paraugdzīvniekā.
Irina māca dresēt suņus gan individuāli, gan grupās. Individuāli dresūras programma domāta speciāli kādam sunim, savukārt grupā tie vairāk mācās izjust viens otru. Galvenās suņu dresēšanas komandas ir – blakus, sēdi, guli, šurp, vietā! Ja suns šīs komandas ir apguvis, to jau var uzskatīt par labi mācītu. Vēl ir arī dažādas papildkomandas.
Irinai darbs ar suņiem šķiet aizraujošs, par to dresēšanu viņa sākusi interesēties jau sen – padsmitgadnieces vecumā, tad braukājusi uz Rīgu, lai apgūtu dresēšanas māku.
Kādu laiku kinoloģe strādājusi arī Rīgā, tas bijis materiāli izdevīgāk nekā Jelgavā. Šeit saimnieki savus suņus mīlot un tāpēc vedot dresēt, savukārt rīdzinieki pārsvarā to darījuši naudas dēļ – lai suņi būtu derīgi šoviem.
