Kā ES attīstīsies turpmāk – tuvinoties federālas valsts modelim vai stiprinot katras nacionālās valsts nostāju? Iespējams, ka tā ES, kurā mēs iestāsimies, loti atšķirsies no tagadējās savienības.
Kā ES attīstīsies turpmāk – tuvinoties federālas valsts modelim vai stiprinot katras nacionālās valsts nostāju? Iespējams, ka tā ES, kurā mēs iestāsimies, loti atšķirsies no tagadējās savienības.
Tagad vēl pastāv līdzsvars
Konventa plenārsēdes darba kārtībā 20. un 21. janvārī tika iekļauts ilgi briedinātais jautājums par ES institūciju reformām. Pašlaik Eiropas Savienībā ir trīs galvenās institūcijas – Eiropadome, Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Komisija (EK).
Pirmajā ir pārstāvētas dalībvalstis, un tajā tiek pieņemti visi ES lēmumi, ko var uzskatīt par ES kopējo un katras dalībvalsts nacionālo interešu kompromisu.
Eiropas Parlaments, kas ir vienīgā tieši vēlētā ES institūcija, ar pakāpeniski augošu ietekmi dala lēmumu pieņemšanas pilnvaras ar Eiropadomi un pārstāv Eiropas pilsoņu intereses.
EK veic izpildvaras funkcijas. Tā ierosina lēmumus jomās, kurās dalībvalstis daļu savas suverenitātes ir deleģējušas ES, un uzrauga to izpildi.
Lielākas ietekmes došana vienai no šīm institūcijām, samazinātu ietekmi citai. Tas ir veids, kādā ES varētu tikt tuvināta federācijai vai arī tieši pretēji – pašreiz ES nodotā vara daļēji atdota dalībvalstīm. Kopienu sadarbības metode nodrošina visu dalībvalstu interešu saskaņošanu pretstatā starpvaldību metodei, kurā svarīgākā loma lemšanas procesā tiek Eiropadomei.
Uzņemot desmit jaunu dalībvalstu, ES vajadzēs pielāgot to institūcijas jaunajai situācijai, vienlaikus nemainot ilgstošā laikā izstrādāto institūciju līdzsvaru.
Pastāv uz mazo valstu iespējām
Visu ES dalībvalstu vienlīdzības principa saglabāšana, skaidrība un līdzsvara saglabāšana ES institūciju darbā, atbalsts viena komisārā nominēšanai no katras dalībvalsts, kā arī rotējošās ES prezidentūras saglabāšana ir galvenie principi, kurus atbalsta Latvijas delegācija Eiropas Konventā.
Par to sēdē izteicās gan Latvijas valdības pārstāve Konventā ārlietu ministre Sandra Kalniete, gan Saeimas delegāti Guntars Krasts un Krišjānis Kariņš.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts neredz vajadzību radikālām izmaiņām, jo līdzsvars gan ES institūciju, gan lielo un mazo valstu starpā ir panākts kompromisu rezultātā. Saglabājama būtu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanas kārtība, kas balstās uz nacionālo valstu vēlēšanu sistēmām.
Latvija atbalsta EK lomas stiprināšanu, jo tā sargā visu dalībvalstu līdzvērtīgu tiesību ievērošanu. Šaubas ir par to, vai EK prezidents jāievēl Eiropas Parlamentam. Latvija sliecas atbalstīt ideju par EK prezidenta iecelšanu īpašā kolēģijā no EP un nacionālo parlamentu pārstāvjiem.
Lielo un mazo valstu dalījums
Šoreiz diskusijās iezīmējās dalījums lielajās un mazajās valstīs, kas citkārt nav tik krasi vērojams. Lielbritānija, Francija, Vācija, Spānija un arī Konventa prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns iestājas par dubultu prezidentūru nākotnes ES, paralēli Eiropas Komisijas prezidentam ieceļot arī ES Padomes prezidentu.
Savukārt virkne mazo valstu, EK un vairums no 105 Konventa delegātiem iebilst pret jauninājumu,bažījoties par institūciju un varas līdzsvara izjaukšanu.
Kritizē lielvalstu priekšlikumu
Vairums Konventa delegātu kritizēja Vācijas un Francijas kopējo priekšlikumu, kas vedina uz kombinēta federāla un starpvaldību darbības modeļa veidošanu. Debatēs atkārtoti izskanēja doma, ka Eiropadomes prezidenta postenis nevis atrisinātu, bet sarežģītu ES struktūru un varas sadalījumu.
Jāatzīst, ka bez šā strīdus ābola dalīšanas abu ES dibinātājvalstu priekšlikumā ietverta virkne visnotaļ revolucionāru ideju:
* veto tiesību atcelšana dalībvalstu balsojumos ārlietās;
* ES ārlietu ministra posteņa izveide, kas atbildētu gan EK, gan dalībvalstīm. Tā pakļautībā rosināts veidot ES diplomātisko dienestu, kas pamazām aizstātu nacionālo valstu pārstāvniecības ārzemēs ar ES pārstāvniecībām;
* Eiropas Parlamenta lomas palielināšana, īpaši ES budžeta apstiprināšanā;
* atsevišķas likumdošanas padomes izveide no dalībvalstu ministriem, kas pievērstos tikai ES tiesību jautājumiem;
* EK prezidentu ievēl Eiropas Parlamentā, tā dodot šim amatam lielāku demokrātisko leģitimitāti un ietekmi.
Jāuzraksta jaunā ES Konstitūcija
Kā uzsvēra Konventa prezidents, šis ir tikai diskusijas par institucionālo arhitektūru sākums.
Eiropas Konventam, kurā Latviju pārstāv Saeimas deputāti Liene Liepiņa un Rihards Pīks un to aizstājēji Guntars Krasts un Krišjānis Kariņš, kā arī valdības pārstāve Sandra Kalniete un viņas aizstājējs satiksmes ministrs Roberts Zīle, līdz marta beigām jāveic gandrīz neiespējamais – jāuzraksta jaunais ES pamatlīgums jeb Konstitūcija. Saskaņā ar Konventa prezidenta aplēsēm no 414 pantiem aptuveni 205 paliks nemainīti, ap 136 ir jāpielāgo vai jāmaina, bet 73 jāuzraksta no jauna.
