«Esmu aizgājis uz laukiem nopelnīt,» sacīja kāds zemnieks Latvijas inteliģences 50. konferencē LLU aulā.
«Esmu aizgājis uz laukiem nopelnīt,» sacīja kāds zemnieks Latvijas inteliģences 50. konferencē LLU aulā. Taču ceļā uz peļņu gadījies klupšanas akmens un ne viņam vien. Konferencē gan uzteica tuvošanos Eiropas Savienībai (ES), gan norādīja uz problēmām lauksaimniecībā.
Uz Latvijas inteliģences konferenci LLU debatēt un klausīties par mūsu laukiem ES bija sabraukuši kā zemnieki no visas Latvijas, tā arī valsts institūciju darbinieki. Tika lasīti referāti, tiem sekoja debates, replikas un atbildes uz klātesošo un radioklausītāju jautājumiem. Viņi sprieda, kāds izskatās lauku cilvēks šodien un būs rīt, kā Latvijas laukiem klāsies ES vidē, kādas ir lauku vides sakoptības problēmas un citus svarīgus jautājumus.
Pirmā ar referātu uzstājās Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, LLU profesore Baiba Rivža. Viņa uzsvēra, ka galvenā Latvijas lauku bagātība ir cilvēks, taču panākumu atslēga ir viņa zināšanas. «Ietaupot savu dārgo laiku, internetā zemnieki tagad var pasūtīt rezerves daļas tehnikai, uzrakstīt vēstules, norēķināties, piemēram, ar banku. Vai lauku saimnieki to vispār zina? Ir jāseko līdzi informācijai, jāizmanto informācijas tehnoloģijas, taču tajā bez zināšanām nevar iztikt,» stāstīja B.Rivža. Viņa piebilda, ka laukos zināšanas vairāk papildina sievietes. Profesore nosauca arī citas lauku cilvēku problēmas pašreizējā situācijā – zemnieku sašķelšanās izglītotajos, aktīvajos un pasīvajos; neziņa un sliktā infrastruktūra. Taču ne tas vien traucē lauku saimniekiem. Piemēram, zemnieks no Krustpils puses uzsvēra Lielrīgas gaisotnes nepatīkamo auru. «Lēmumi, kas top Rīgā, nav saprotami. Piemēram, es brīnos par to, ka vecākiem nav jāzina savu bērnu sekmes līdz ceturtajai klasei. Tas, manuprāt, ir nepareizi. Latvijā jau tā ir maz bērnu, viņiem ir tendence nozust no šīs saules,» viņš teica.
Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte brīdināja, ka pienācis pēdējais laiks padomāt, ko mūsu valsts laukiem nozīmē ES. Viņa atklāti nosauca vairākus mīnusus, kas sagaida zemnieku sētas, iestājoties plašajā savienībā. Proti, būs plašāks tirgus, bet lauksaimniecībā būs vairāk ierobežojumu, finansiālais atbalsts būs mazāks, nekā pārējām ES valstīm, līdz ar to – nevienāda konkurence. Diemžēl daudziem zemniekiem jābūt gataviem, ka lauku saimniecību skaits samazināsies. Taču ne jau padoties viņa iesaka. Gluži pretēji – saņemties un attīstīties. Piemēram, īpaši Zemgalē, brīva ir lauku tūrisma niša. Taču, lai ar to nodarbotos, vajadzīga nauda un izpratne, kāds tieši tūrisms var attīstīties. R.Karnīte uzsvēra, ka nenoteiktība raksturo Latvijas lauksaimniecības veidošanos.
Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vietā (viņš vēl bija atceļā no tikšanās ar komisāru Francu Fišleru) ar referātu uzstājās Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Viņa sāka ar pozitīvām iezīmēm – laukos auguši ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku. ES lauku attīstība būšot neizbēgama. «Mēs nevaram palikt vieni paši. Mums nav nedz naftas kā Norvēģijai, nedz attīstīta tūrisma kā Šveicei. Kas mūs sagaida ES? Stabila politika, atbalsts ražotājiem, tirgus aizsardzība un citas pozitīvas iezīmes, bet augs produktu kvalitātes standarti, imports, konkurence, palielināsies birokrātija. Tā kā ir plusi un mīnusi, kā jau vienmēr,» teica L.Straujuma. Viņa uzsvēra arī zemnieku kūtrumu. Viņiem ir iespējas saņemt SAPARD finansējumu, taču daudzi atmet ar roku šim īpaši pievilcīgajam ES ražošanas attīstības pasākumam. SAPARD programmas ietvaros Latvijas lauksaimniekiem tiek piešķirti 15 miljoni latu gadā, taču izlietoti ir tikai viena gada līdzekļi, lai gan pieejama bija divu gadu nauda.
Arī L.Straujuma uzsvēra, ka lauksaimnieku stūrakmens ir zināšanas, kooperācija un iniciatīva. Bez šīm trim lietām lauksaimniecība nevarēšot attīstīties. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre pavēstīja arī zemnieka ausij tīkamu ziņu – nākamgad, īpaši atbalstot lauku saimniekus, lai saņemtu nacionālās subsīdijas, vairs nebūšot septiņu govju un 15 hektāru limita.
Pēcāk klātesošie steidza jautāt – kas ir nacionālās intereses, kādēļ zeme tiek iztirgota ārzemniekiem? Diemžēl skaidras atbildes nebija. Vai ir plānots, kas notiks Latvijā, ja tā neiestāsies ES? Atbilde uz šo jautājumu izraisīja smīniņu klausītāju sejās: «Tādas programmas nav, tāpēc būs vien jāstājas!»
«Lielākā problēma ir iniciatīvas un zināšanu trūkums,» ar iepriekšējiem referentiem vienisprātis ir arī Zemnieku saeimas vadītājs Valters Bruss. «Eiropas Savienība nav apsolītā zeme, kur visiem klāsies labi. Bet tā ir iespēja gūt panākumus kopējā ES politikā, un šo iespēju jāprot izmantot.»
Arī vēlāk debates sita augstu vilni. Latvijas lauku saimniekus, studentus, mācībspēkus un pārējos nebija jāskubina uzdot jautājumus vai komentēt.
Konferenci rīkoja Latvijas Inteliģences apvienība kopā ar LLU un Zemkopības ministriju. Inteliģences apvienība darbojas jau astoto gadu un bija nolēmusi beidzot pārkāpt Rīgas robežu. Tuvākajā laikā varētu tikt organizēta arī Zemgales Inteliģences apvienības dibināšanas sapulce. Apvienības uzdevums būs aktivizēt mūsu novada zinātniekus, pasniedzējus un citu profesiju pārstāvjus, lai veicinātu izglītības un uzņēmējdarbības attīstību Zemgalē un diskutētu par lauku un mazpilsētu problēmām.
