Kā mierīgi nodzīvot dažas līdz vēlēšanām atlikušās dienas? Šķiet, šis jautājums daudziem jelgavniekiem ir aktuāls.
Kā mierīgi nodzīvot dažas līdz vēlēšanām atlikušās dienas? Šķiet, šis jautājums daudziem jelgavniekiem ir aktuāls. Tāpēc varbūt nevajadzētu mesties pie mājas aptieciņas un meklēt nervu zāles, iztukšojot pastkastītes no priekšvēlēšanu aģitācijas makulatūras. Tie, kuri jūtas aizskarti, lai vēršas tiesā, jo pēdējais laiks likt ķēķa oratoriem atbildēt par saviem vārdiem. Bet iedzīvotājiem, kuriem ir malkas apkure, sūdzēties vispār nevajadzētu, – iekurs bez maksas tiek piegādāts pa pastu. Žēl tikai, ka bagātāko partiju reklāmas, kas iespiestas uz dārga, krāsaina papīra slikti deg un nepatīkami dūmo.
Tā kā uz nākamo Jelgavas Domi tēmē veseli 17 saraksti, ar izvēli nevajadzētu būt problēmām. Bet tās noteikti radīsies, jo mūsu savā ziņā mazliet izkropļotās demokrātijas tradīcijas ilgst tikai vienu gadu desmitu, un tāpēc samērā daudz ir tādu, kas pat vēlēšanu priekšvakarā nezina, par kuriem politiskajiem spēkiem viņi balsos. Tāpēc lasīt kaut kādas lapeles dienu vai divas pirms vēlēšanām un to iespaidā vēlēt būtu politiski bezatbildīgi un neprātīgi. Tas varētu nozīmēt pārvilkt treknu strīpu pilsētas attīstībai vēl uz četriem gadiem.
Nav vērts arī lasīt programmas – tās daudzām partijām ir vienlīdz skaistas un glītas. Jāizvērtē politisko spēku darbs visā laika sprīdī starp vēlēšanām. Diez vai pilsēta ko iegūs, ja varu tajā pārņems partijas, kas aktivitātes izvērsušas mēnesi vai divus pirms vēlēšanām. Iedzīvotājiem būtu jāsāk pieradināt partijas pie tā, ka politiskais kapitāls ar aktīvu darbību un pieturēšanās pie savas programmas ir jāīsteno visu laiku, nevis tikai mēnesi pirms vēlēšanām, kad lietā tiek likts vāji slēpts populisms, piemēram, vācot parakstus pret Siltumtīklu iztirgošanu ārzemniekiem. Protams, labāk iztirgot vietējiem bankrotējušu uzņēmumu par vienu latu un turklāt bez parādiem.
Nevajadzētu uzķerties arī uz solījumiem atbalstīt vietējos uzņēmējus, radot tiem priekšrocības attiecībā pret ārvalstu. Runā, ka Latvijā ir tirgus ekonomika, tad lai tāda arī paliek. Balstot un lobējot vietējos uzņēmumus tagad, pastāv ļoti reāls risks, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šie uzņēmumi nebūs konkurētspējīgi un bankrotēs. Ja vēlētāji grib, viņi var balsot par šādu pseidolokālpatriotismu sludinošām partijām. Demokrātija zināmā mērā ir arī prāta spēle, kurā vēlēšanu laikā tiek pārbaudīts vēlētājs. Un, cik labi viņš tiek ar to galā, tik labi rezultāti arī gaidāmi pēc vēlēšanām.
Vēl viens svarīgs apstāklis ir partiju pārstāvība Saeimā vai arī izredzes tajā iekļūt. Vēl labu laiku Latvijā pilsētai būtisku projektu «izsišana» nenotiks bez «pazīšanās» Saeimā vai valdībā. Vēlētāji labi zina, kuras partijas ir pārstāvētas šajā Saeimā. Runājot par nākamo, jāatzīst, ka zināmas izredzes iekļūt tajā no pašlaik nepārstāvētajām partijām lielas veiksmes gadījumā ir tikai Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Demokrātiskajai partijai. Un arī tikai ļoti, ļoti lielas veiksmes gadījumā.
Poliskās reklāmas lapeļu vieta ir krāsnī vai papīrgrozā. Izskatās, ka to izsūtītāji vēlētājus tur par nelgām. To pašu var teikt arī par lielum lielo vairumu partiju programmu. To visu vajag aizmirst, mierīgi apsēsties un padomāt, ko vēlētājs grib. Un tad vēl jāpadomā, kurš politiskais spēks vēlētāja gribu var vislabāk īstenot. Un tas vairs nav vienkārši.
