Lilitas lielākais dārgums ir gadu vecā meitiņa. Draugs viņu pameta, kad uzzināja, ka viņa ir stāvoklī. «Laikam mazā ir tā, kas man liek priecāties par dzīvi un nejusties vienai,» smaidīdama teic Lilita.
Lilitas lielākais dārgums ir gadu vecā meitiņa. Draugs viņu pameta, kad uzzināja, ka viņa ir stāvoklī. «Laikam mazā ir tā, kas man liek priecāties par dzīvi un nejusties vienai,» smaidīdama teic Lilita.
«Protams, bija ļoti grūti samierināties ar to, ka palieku viena. Biju pat apdomājusi taisīt abortu, bet šī doma pazuda tikpat ātri kā atnāca. Esmu sapratusi, ka dzīve bez otras pusītes nav pasaules gals, un esmu iemācījusies rast laimi citās lietās. Varbūt man spēku dod meitiņa, kas dzīvi ir piepildījusi tik ļoti… Pašlaik laikam es nebūtu gatava attiecībām ar vīrieti veltīt tik daudz laika, cik vajadzētu. Man ir labi, un es esmu apmierināta ar savu dzīvi. Vienīgi daudz domāju par to, ka mans bērns augs bez tēva, un tas mani uztrauc daudz vairāk nekā tas, ka esmu viena. Manuprāt, labāk ir dzīvot vienai nekā ar vīrieti, kas tevi nenovērtē un kopā ar kuru tu vairāk raudi nekā priecājies. Saglabāt tādas attiecības noteikti negribētu, tas nav tā vērts. Es neesmu tik «izsalkusi», lai būtu kopā ar pirmo garāmgājēju. Man nepatīk sabiedrībā valdošais uzskats, ka vientuļa sieviete, īpaši ja viņai ir bērns, ir izsalkusi pēc stiprā dzimuma tik ļoti, ka būtu ar mieru krist kaklā jebkuram.
Vēl joprojām uzskatu, ka pasaulē ir ābola otra pusīte, kuru saliekot ar savējo, izveidojas vesels ābols. Varbūt tas skan ļoti ideālistiski, bet man tā liekas.
Pašlaik man būtu grūti izveidot kādas attiecības tāpēc vien, ka esmu iemācījusies būt patstāvīga un paļauties tikai uz sevi. Attiecībās ar otru šāda «uzticos tikai sev» nevar būt. Varbūt tas ir tāpēc, ka jūtos vīlusies un nodota?
Arī savu dzīves ritmu esmu pakārtojusi tikai sev un savam bērnam. Ja man tur vēl kāds būtu jāielaiž un jāpiemērojas viņam, nezinu, vai to spētu. Tagad man liekas, ka tas izjauktu visu dzīves ritmu. Uzskatu, ka neviena sieviete, kas dzīvo viena, nedrīkst nolaisties līdz tādam līmenim, ka tikai tādēļ, lai būtu kopā ar vīrieti, dzīvotu kopā ar vienalga ko.
Tā kā esmu viena, esmu atsākusi mācības, ko pārtraucu pirms meitiņas piedzimšanas. Ja man būtu otra pusīte, es to nevarētu pavilkt kaut vai laika dēļ. Pašlaik man šī iespēja mācīties ir ļoti svarīga.
Gan jau pienāks brīdis, kad satikšu savu ābola otru pusīti. Klusībā es tam ticu.»
