Pagājušā gada decembrī nosaukumu «2000. gada labākais skolēns ekonomikā» saņēma Spīdolas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Andis Staģis.
Pagājušā gada decembrī nosaukumu «2000. gada labākais skolēns ekonomikā» saņēma Spīdolas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Andis Staģis. Tā ir pelnīta atzinība konkursā, ko rīko organizācija «Junior Achievement Latvija» (JAL).
Kopīgi ar Andi pārlapojam viņa diplomus, to ir vairāk nekā 20. Par nozīmīgākajiem tiek saukti JAL pasniegtie, kas, stājoties Rīgas Ekonomikas augstskolā, tiks pievienoti dokumentiem.
Augstskolu izraugās rūpīgi
Rīgas Ekonomikas augstskola ir Anda mērķis, kaut gan ir patīkama «aizmugure» (tā gan nav tā, kas ikvienam nāk prātā vispirms, bet gan paša izcīnīta), – JAL uzvarētājs saņēmis Vidzemes augstskolas balvu. Rektora pasniegtajā dokumentā teikts: «Vidzemes augstskola 2001./2002. mācību gadā uzņem bez iestājpārbaudījumiem un nodrošina bezmaksas studijas Biznesa vadības vai Tūrisma organizācijas un vadības studiju programmās.»
Taču ģimnāzijas abiturients nolūkojis augstskolu Rīgā: atvērto durvju dienā tur guvis priekšstatu ne vien par iespēju gūt zināšanas specialitātē, bet arī par skolas piedāvājumu kopumā, tajā skaitā «par cilvēcīgām kopmītnēm».
Andis grib apgūt ekonomikas un biznesa vadību, kļūt par ekonomistu. Vai banku lietas neinteresē? Tad jau es ietu uz Banku augstskolu! Andis visu ir pārdomājis un pamatojis: informācijas tehnoloģijas tik ātri ieplūst Latvijas tirgū, ka pēc pieciem gadiem bankas «izsīkšot».
Mērķtiecība un citas rakstura īpašības
«Gribu labu darbu dabūt, neatteiktos kādu laiku pastrādāt arī ārzemēs,» saka Andis. Un šis «gribu labu darbu» no ikdienā dzirdamajiem jauniešu saukļiem atšķiras kā diena no nakts. Jo Andis sava mērķa sasniegšanai ir ieguldījis apbrīnojami lielu darbu. Tāpēc arī pedagogi un skolēni, kuriem lūdzu raksturot jaunekli, visi kā viens uzsvēra viņa galveno īpašību – mērķtiecību. Direktore Ilze Vilkārse raksturoja puiša erudīciju un spēju sevi parādīt ļoti dažādās jomās. Direktora vietniece Līga Miķelsone atzina, ka Andis ir ārkārtīgi interesants sarunu biedrs, «viņš prot vērtēt attiecības starp cilvēkiem un problēmas saskatīt gan globāli, gan sīkumiņos. Viņa teiktajā der ieklausīties.»
Vai ikdienā lielā mērķtiecība ļauj izpausties arī tām rakstura īpašībām, kas jauniešus saista kopā klasē, draugu lokā? Gintam brīžam liekoties, ka Andis ir it kā «pilnīgi bez emocijām», šķiet, ka nemaz nedzird, kad citi runā. Taču īstenībā emociju trūkumu pārmest nevarot: momentā viņš varot arī aizdegties, mazākajās klasēs šad tad tas bijis vērojams. Inese saka: īstenībā viņš ir tāds pats kā ikviens no mums, kad uznāk luste, tad ākstās, ir neapklusināms, var skriet un smieties, un meitenes kutināt. Nav nemaz tā, ka atnāk uz skolu, noliek mantiņas un nu tik visu veltīs ekonomikai. Protams – kad viņš strādā, tad nopietni. Ko no Anda varētu mācīties? Kā izvirzīt sev mērķi, saka Gints. Daudzi vēl nav izvēlējušies, kur turpināt izglītību, bet viņam ir skaidrs. Anda drauga Kristapa teiktajā var just lielu labvēlību. Viņi nemācās vienā klasē, tāpēc kopā pavadītais laiks ir jo interesantāks. Varētu jau tāds mērķtiecīgs cilvēks šķist arī iedomīgs, bet Inese protestē: «Nav viņš iedomīgs. Ja uz kaut kādām muļķībām, replikām neatbild, tas nenozīmē, ka viņš ir iedomīgs!»
Vai ir kāds, kas līdzinās Andim? Jā, tā ir Inga Liepa, viņi «rokas vienā lauciņā, viņa saistīta ar debatēm, un tur viņai ir labi sasniegumi,» stāsta Inese.
Zina, ko grib un kā to var sasniegt
Atturība palīdz Andim neizšķiest savus spēkus mazāk lietderīgām lietām, pie kurām (lai piedod skolotāji!) puisis pieskaita arī mācību priekšmetus, kas nākotnē nebūs nepieciešami. Viņš uzskata: ja kas būs vajadzīgs, to arī tad apgūs.
Skolotāja Inta Jorniņa saka: «Andis zina, ko vēlas, un zina, kā to var sasniegt. Mēs, apkārtējie, gribam šādas personības «nokaut» ar sīkumiem. Esam dusmīgi, ka neļaujas izmantot, jo gribam ielikt katrs savā rāmītī.»
Negaidīta ir Anda atzīšanās, ka 10. klases sākumā ekonomika nemaz nav likusies saistoša. Tagad ekonomikas studijās viņš iedziļinājies ne vien teorētiski, bet arī praktiski, darbojoties skolēnu mācību firmās. Pirms pāris gadiem kopā ar Jāni Černaju, firmas «Eruditus» prezidentu, nodibināja kafejnīcu, kas tika atzīta par trešo labāko firmu valstī. Pagājušajā mācību gadā panākumus guvusi arī Anda firma «Evrika» – viņš vasarā iznomāja bērnu kājminamās automašīnas, bet rudens pusē nodarbojās ar fotorāmīšu izgatavošanu. Neparasto rāmīšu sīks apraksts būtu jau komercnoslēpuma izpaušana, atliek vēlēt, lai veicas sadarbībā ar mēbeļu firmām, kas eksporta precei varētu pievienot arī Anda darinājumus. Kopīgi ar Jāni, kas piedāvāja keramikas izstrādājumus, no gadatirgus «Mols» atvesti diplomi par labāko kvalitāti, lielāko dienas apjomu un arī skatītāju simpātiju dokumentāls apliecinājums.
Pieredze un 2. vieta iegūta arī reklāmas konkursā, kur Māras bankai gatavotā reklāma pavisam liriskās un pavasarīgās noskaņās ziņoja par kredītiespējām uz 10 gadiem.
Mācības, datorspēles, interneta investīciju spēles, starptautiskās ekonomikas nometnes, semināri būtu liels ieguvums katram, kas tur iesaistītos. Taču šis nu ir tas lauciņš, kur ar ņemšanu vien nevar, – daudz ir jādod arī pretī. Andis savā pieredzē ir dalījies ar Ventspils un Pērnavas skolotājiem, Zemgales vidusskolā, piedaloties skolēniem no Zviedrijas, iesniedzis materiālus publikācijai žurnālā «Skolotājs», nolasījis referātu «Jauns cilvēks un viņa iespējas vietējā un starptautiskajā darba tirgū» ekonomikas organizācijas «Junior Achievement» seminārā Tallinā. Tajā, starp citu, viņš aicina izmantot skolēnu mācību firmu iespējas, īpaši vasarā lauku skolās. Tur ir daudz prasmīgu roku, vajadzīga tikai uzņēmība un skolotāju atbalsts.
Kopā ar draugiem smejas par «šausmenēm»
Iedziļinoties daudzajās jaunā ekonomista aktivitātēs, kļūst saprotama viņa aizraušanās ar angļu valodu. Pamatojums ir vienkāršs: «Kad esi starp cilvēkiem, kas nesaprot latviski, tad bez svešvalodas neiztikt.»
«Matemātika mājās tikpat kā nav jāmācās,» pasmejas Andis un nesaskata tur nekādu pretrunu, ka viņa izvēles priekšmets ir matemātiskā loģika.
Koncertā ar skolas kori Andis dzied solo («klausījos kasetē Ainaru Mielavu un mācījos»), spēlē ģitāru. Savi apsvērumi viņam ir, kad viņš lūdz par vēl kādu brīvo brīžu nodarbošanos avīzē nerakstīt. Andis atvēl: «Rakstiet, ka nodarbojos ar riteņbraukšanu, peldēšanu.»
Andim ir daudz draugu, viņš saka «pietiekami daudz». Viena no viņu kopīgajām nodarbēm ir videofilmu skatīšanās. Un tās ir šausmenītes! Tajās piesaistot smiešanās par nerealitātēm un fizikas likumu neievērošanu. Patīk Fredis un Ufo, raidījums «Savādi gan».
Esam kopīgi pārlapojuši diplomus un, lai «Ziņām» viss būtu uzskatāmi, pa rindiņai vien izlasījuši vēl kādu svarīgu dokumentu – Spīdolas ģimnāzijas ieteikumu apbalvošanai ar Latvijas Kultūras fonda balvu.
Epilogs varētu būt īss – Spīdolas ģimnāzijas vārdadienā Latvijas Kultūras fonds Andi Staģi apbalvoja ar gada labākā skolēna nosaukumu, bet ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa kļuva par gada labāko skolotāju.
