Ceļu policija, patrulējot uz ātrgaitas šosejas, pamana trešajā joslā auto, kas knapi velkas. Policisti to aptur un redz, ka iekšā sēž divi sirmi vīri.
Ceļu policija, patrulējot uz ātrgaitas šosejas, pamana trešajā joslā auto, kas knapi velkas. Policisti to aptur un redz, ka iekšā sēž divi sirmi vīri.
“Kas noticis, policista kungs?” jautā tas, kas pie stūres. “Vai mēs braucam par ātru?”
Policists paskaidro, ka pensionāri brauc stipri par lēnu.
Sirmgalvis iebilst: “Bet tur taču bija zīme A 71, mēs to arī ievērojām.”
Policists paskaidro, ka tas ir ceļa apzīmējums, nevis ātruma ierobežojums un ka pa šoseju drīkst braukt ar ātrumu 100 km/h. Šoferis noteic, ka visu sapratis, un turpmāk ievēros zīmes pareizi.
Tad policists ieskatās mašīnas salonā un ierauga, ka uz pakaļējā sēdekļa šausmās ieplestām acīm piesprādzējušās bailēs dreb divas cienījama vecuma kundzītes. Policists vaicā šoferim, kas kaiš līdzbraucējām.
“Nu, policista kungs,” vainīgi smaidīdams, atbild sirmgalvis. “Pirms tam mēs braucām pa šoseju B 250.”
*
Brauc “biezais” džipā. Redz: divi paziņas zem rokām nes trešo. Šis apstājas un jautā:
“Veči, kas noticis?”
“Da tā, bratān, mersi autoservisā atdeva… Mācām staigāt.”
*
Sieviešu viltībai nav robežu. Bieži gadās tā, ka iepazīstas ar vienu, bet pamostas kopā ar pavisam citu.
*
Lido Karlsons. Uz pleciem viņam Brālītis. Karlsons demonstrē visus iespējamos augstākās pilotāžas manevrus. Abi nolaižas zemē. Karlsons izņem kabatlakatiņu un slauka sev kaklu.
“Fū, es pat nosvīdu, tevi vizinādams.”
“Nē, tas biju es, kas “nāves cilpas” laikā apčurājās…”
