«Jāsaskaita 40 baltu zirgu, un tad, kas pirmais uzrunās, tas būs tavs puisis».
“Jāsaskaita 40 baltu zirgu, un tad, kas pirmais uzrunās, tas būs tavs puisis.” Nevienā latviešu ticējumu grāmatā neatrasts, šāds “likteņa noteikšanas” paņēmiens tomēr eksistēja savulaik padsmitnieču vidū Kurzemes pusē.
Senčiem tas būtu arī grūti izpildāms, ja nu vienīgi pašu sētā mīt kāds baltiņš, kuru tad var kaut vienā dienā četrdesmit reižu uzlūkot un “vajadzības gadījumā” arī pieskaitīt. Sešdesmito gadu mazpilsētas meitenēm laba zirgu skaitīšanas iespēja bija braucieni uz sporta sacensībām. “Redz, kur ir, redz, kur ir! Man jau divdesmitais!” Veroties pa autobusa logu, dažkārt ne vien baltais, bet arī sirmis varēja būt noderīgs, ja atļāvās sevi, konkurentes un varbūt arī pašu likteni mazliet piemānīt. Skaitīšana lielākoties risinājās atklāti, taču prātā nav gadījumu, kad būtu vēlāk pārspriests – kuru puisi tad tie 40 saskaitītie, paši to nenojauzdami, būtu pielēmuši.
Laikam jau pats no senčiem mantotais liktenīgo zīmju meklēšanas process ir gana aizrautīgs, lai par iznākumu daudz neraizētos. Bet Jaungads savukārt būtu īstais laiks to pārbaudīt un apstiprināt.
– Jauna gada naktī jāpeldina ūdenī oglītes, katru apzīmējot ar kāda cilvēka vārdu. Ja oglītes peldot saies kopā, tad pāris tajā gadā apprecēsies.
– Jaungada naktī jāiesmeļ bļodā ūdens un tajā jāiemet divas ogles: viena puiša, otra meitas. Tad ūdens jāsagriež un jāskatās: ja puiša ogle dzīsies meitas oglei pakaļ, tad arī puisis dzīsies meitai pakaļ; ja meitas ogle dzīsies puiša oglei pakaļ, tad arī meita dzīsies puisim pakaļ.
– Jaungada naktī gulēt ejot, auj vēl kājā nebijušas zeķes uz kreiso pusi. Kas nāk pa sapņiem kurpes kājās aut, tas būs nākamais vīrs.
– Kurš puisis grib redzēt savu līgavu, tam Jaungada naktī jākāpj uz istabaugšas un jāstāv aiz skursteņa – tad līgava parādīsies.
– Dažās vietās Kurzemē latviešu meitas ziemas svētku vai veca gada vakarā vilkušas no žagaru čupas žagaru. Ja tas taisns un kupls, tad brūtgāns būs vesels, stiprs un bagāts, ja līks un pliks, tad var gadīties slimīgs un nabags.
– Veca gada vakarā jāiet uz krustceļiem un pirmajam pretimnācējam jāprasa vārds. Protams, sieviete prasa pirmajam vīrietim un vīrietis – pirmajai pretimnākošajai sievietei: tāds vārds būšot nākamajam vīram vai sievai.
– Vecgada vakarā istabā ienes miežu graudus un gaili. Graudus nober vairākās čupiņās, no kurām katra meita izvēlas savu. Pie kuras čupiņas gailis iet graudus knābt, tā meita pirmā izies pie vīra.
– Jauna gada naktī sviež kreisās kājas kurpi pār plecu. Ja pirksta gals uz durvju pusi, tas nozīmē kāzas, ja papēdis – tad gaidīšanu.
– Jaunam gadam sākoties, naktī pulksten divpadsmitos vajagot ielikt spoguli krāsns dibenā un katrā pusē spogulim vienu sveci. Ja labi ilgi skatīsies spogulī, dabūšot redzēt savu brūtgānu.
– Jaungada vakarā vajag paņemt pakulas, uztaisīt divus vienādus kamoliņus un iedomāties kādu pāri, kuram varētu būt kāzas. Pielaist abiem kamoliņiem reizē uguni: ja abi gaisā saskries kopā, tad kāzas notiks.
– Jaungada vakarā ņem kādu lietu un, griežoties riņķī, laiž to vaļā. Uz kuru pusi lieta aizskrien, no tās puses būs precinieks.
– Veca gada vakarā ieliek maizes krāsns dibenā lampiņu, skatās caur kājām krāsnī un redz mīļāko.
– Ņem divus degošus sveces galiņus, ieliek ūdens bļodā un dod vienam jauna puiša, otram jaunas meitas vārdu. Ja abas svecītes sapeld kopā, tad jaunie cilvēki apprecēsies, bet, ja izšķiras, tad neapprecēsies.
– Jauna gada vakarā lej izkausētus vaskus ūdenī: ja no vaskiem iznāk kronis, tad meita lējēja to gadu tiks izprecēta.
– Ja jauna gada naktī, kamēr pulkstenis sit 12, uzraksta trīs vēlēšanās un pēc tam to rakstu sadedzina, vēlēšanās piepildoties.
* * *
Šādas un citādas gadu mijas burvestības atrodamas latviešu tautas gadskārtu ieražu drukātos apkopojumos un gan jau arī vēl šolaiku vecmāmiņu stāstos. “Kas atradumos grib būt laimīgs, tam vajag Jaungada naktī malkas placī salasīt skaidiņas, pa vienai mest kurošā krāsnī un pie katras skaidiņas saukt tādus lietu vārdus, ko labprāt gribētos atrast,” vēsta 10893. pieraksts profesora P.Šmita sakrātajā un sakārtotajā folkloras krātuves materiālu 1940. gada izdevumā “Latviešu tautas ticējumi”. Mīlestību. Saticību. Veselību. Ticību. Cerību. Drosmi to visu piedzīvot un izbaudīt. Pie katras skaidiņas. Visam nākamajam gadam!
