Krišjānis Peters – 8. Saeimas deputāts no Latvijas Pirmās partijas (tautā tā dēvētās «mācītāju partijas») saraksta.
Krišjānis Peters – 8. Saeimas deputāts no Latvijas Pirmās partijas (tautā tā dēvētās «mācītāju partijas») saraksta. Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis. Pavisam nesen Ministru prezidents Einars Repše parakstījis rīkojumu par K.Petera iecelšanu Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Pagājušajā nedēļā viesojoties mūspusē, Petera kungs piekrita atbildēt uz «Ziņu» jautājumiem.
Vai komisijās, kurās jūs darbojaties, jau sācies aktīvs darbs pie likumdošanas dokumentiem?
Pagājušajā nedēļā notika Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas pirmā darba sēde, uz kuru bijām uzaicinājuši pētījuma par korupciju Latvijā autoru Kventinu Rīdu. Šis pētījums ir izsaucis neviennozīmīgu vērtējumu. Pētījuma autors bija uzrādījis lielu procentu aptaujāto cilvēku, kas uzskata, ka prezidentes kancelejas sagatavotie likumprojekti un likumu grozījumi ir saistīti ar augstu korupcijas līmeni likumdošanā. Mēs iepazināmies ar viņa vērtējumu par to, kāda bijusi līdzīgu komisiju darbība citās Austrumeiropas valstīs, proti, cik tās bijušas veiksmīgas vai gluži otrādi – neveiksmīgas. Pēc tikšanās komisijas locekļu viedoklis bija, ka vairumā citu valstu parlamentu līdzīgu komisiju darbība bijusi ne pārāk veiksmīga. Bieži vien no komisijām ar likumdošanas uzraudzības funkcijām tās pārvērtušās par izmeklēšanas komisijām, kas mēģinājušas aizvietot tiesību sargājošās iestādes.
Iepriekšējās Saeimās Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija mēģināja pati nodarboties ar izmeklēšanu. Tai būtībā tikai trūka aparāta, kas arestētu utt.
Mana dziļa pārliecība ir tāda, ka šī funkcija būtu jāveic pavisam citām specializētām iestādēm. Ne velti valstī ir gan Ekonomikas policija, gan Satversmes aizsardzības birojs, gan daudzas citas spēka struktūras, kurās strādā profesionāļi. Tikai bieži vien viņu darbu traucē tieši politiķi. Ne velti komisijas nosaukumā ir termins «uzraudzības». Tā uzraudzīs to, kā spēka struktūras, kurām jānodarbojas ar korupcijas un kontrabandas apkarošanu, pilda tiešos darba pienākumus. Galvenais neiejaukties viņu darbā, netraucēt, bet atbalstīt. Būtiskākais, lai tas notiktu tiesiski, jo vienmēr jebkurās pārmaiņās ir ļoti liels procents personīgu traģēdiju, kad ar pārmaiņu vilni var nonākt līdz sīkai denuncēšanai. Tas, ko jūs minējāt, šai komisijai bieži vien deva iespēju piedalīties dažu uzņēmumu lobēšanā vai tieši otrādi – veicināt to bankrotu. Esmu pārliecināts, ka vairums tiesību sargājošos orgānos strādājošo ir noguruši no tā, ka viņiem ir jāspēlē politiskās spēles. Viņi ir profesionāļi un vēlas darīt savu tiešo darbu.
Ko gaidāt no jaunizveidotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja?
Šo institūciju ir veidojusi iepriekšējā valdība. Jaunās valdības kuluāros izskanējis tā saucamais «Honkongas modelis» ar neatkarīgajiem aģentiem un tā tālāk. Pašreiz man grūti prognozēt šīs iestādes likteni. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par vadītāja vietnieku piekritis strādāt bijušais Kriminālpolicijas vadītājs Valdis Pumpurs.
Vai jau ir kas zināms par nākamā gada budžetu, tā ieskicēm un iespējamo budžeta deficītu?
Pašlaik Latvija nevar brīvi variēt ar savu makroekonomisko stāvokli, jo esam saistīti ar solījumiem gan Eiropas Savienībai, gan NATO. Atturēšos no jebkādām prognozēm par budžetu. Pašreiz viss atkarīgs no globalizācijas procesa. Ja starptautiskās organizācijas uzskata, ka esam gatavi pildīt savas ekonomiskās un nacionālās drošības saistības, tad tas noteikti ir valstij izdevīgi.
Kādu jūs redzat reģionālās politikas attīstību? Daudzas pašvaldības joprojām ir neziņā par savu tālāko likteni.
Reģionālajā reformā, pašvaldībām apvienojoties, galvenais ir ekonomiskais pamatojums. Nav nepieciešams nedz mākslīgi apvienot, nedz dalīt. Mana attieksme pret dzīvi šajā jautājumā ir ļoti materiālistiska – bez ekonomiskā pamatojuma valstij kā struktūrai kaut ko darīt ir nesaprātīgi. Būšu pret jebkādu piespiedu reformas realizāciju.
Vēlos pat izteikties nedaudz globālākā aspektā. Līdz šim vairumā gadījumu gan parlaments, gan valdība nodarbojušies ar ikdienas vajadzību un problēmu risināšanu. Mazāk uzmanības pievērsts tieši uzņēmējvides sakārtošanai. Šajā ziņā tiešām jānāk jaunajiem laikiem. Domāju, ka jaunais īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters ir pietiekami jauns un enerģisks, lai virzītu reģionālas reformas procesu vajadzīgajā virzienā. Priekšvēlēšanu aģitācijā šī reforma bija mutē visām partijām. Pienācis laiks pildīt savus solījumus.
Vai jums ir kādas programmatiskās iestrādes, pildot Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus?
Parlamentārā sekretāra amats nozīmē būt vēstnesim starp Saeimu un izpildvaru – ministriju. Šajā amatā esmu tikai dažas dienas, tāpēc neko konkrētu vēl nevaru pateikt. Uzskatu, ka līdz šim vislielāko atbalstu no valsts ir saņēmis tā saucamais lielkapitāls – lielās investīciju un ražošanas kompānijas, kurām ir piešķirti atvieglojumi gan nodokļu, gan likumdošanas ziņā. Mazāk uzmanības pievērsts tieši vidējam un mazajam biznesam. Arī pats esmu darbojies jomā, ko sauc par vidējo biznesu, tāpēc visas grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, man ir zināmas. Zinu, ko nozīmē investēt lauku vidē, tāpēc esmu pārliecināts, ka tieši šim ekonomikas sektoram varēšu sniegt vislielāko atbalstu. Tiek runāts, ka valstī trūkst labu profesionāļu. Pašam iznācis pārliecināties, ka, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu, labus speciālistus var atrast arī Latvijā.
Mūsu partija daudz runājusi par tā dēvētā Īrijas attīstības modeļa izmantošanu. Kādu laiku esmu stažējies šajā valstī, tāpēc domāju, ka iegūtā pieredze manā jaunajā amatā lieti noderēs. Esmu pārliecināts, ka jāatvieglo uzņēmēju nodokļu slogs, kas ļautu ievērojami samazināt to līdzekļu daudzumu, kas tagad aizplūst uz ārzonās dibinātiem uzņēmumiem.
Paldies par interviju!
