Šonedēļ, kad pasaule atzīmē Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 25. gadadienu, Jelgavas novada Domes zālē kopā tiek aicināti 77 Jelgavas, 38 Jelgavas novada un 19 Ozolnieku novada vīri. Starp viņiem arī pazīstamais Jelgavas ārsts Nikolajs Belousovs, kurš toreiz 39 gadu vecumā devās uz Černobiļu un katastrofas seku likvidēšanas darbos pavadīja 82 diennaktis.
«No vienas puses, tas bija laiks, kad mēs, Černobiļas likvidatori, glābām pasauli. No otras – es nenosodu tos, kuri, saņēmuši Kara komisariāta pavēsti, centās izvairīties no nosūtīšanas uz katastrofas seku likvidēšanu. Kāpēc? Tur ļoti daudz kas tika darīts ne ar prātu, netaupot cilvēkus,» teic N.Belousovs. Viņš stāsta, ka katastrofas seku likvidācijai bija nosūtīts divas reizes vairāk cilvēku, nekā patiešām vajadzēja. Daudzi bez darba sēdējuši nometnē, pirkuši alkoholu, ar ko slāpēt bailes, un lūkojuši aizmirsties. «Tas bija laiks, ko negribas ikdienā pieminēt,» saka dakteris. Taču reizi gadā aprīlī viņš labprāt kopā ar citiem piedalās Černobiļas atceres pasākumā. Bez veselības pārbaudes Uz Jelgavas Kara komisariātu N.Belousovs tika izsaukts pēkšņi kādā 1986. gada jūlija dienā no dežūras Jelgavas slimnīcā. Veselība nav pārbaudīta, vien pavaicāts, kā jūtas. «Ko es varēju atbildēt?! Teicu, ka normāli,» atceras N.Belousovs. «Tad bija jāparakstās, ka, būdams karaklausībai pakļauts virsnieks, esmu saņēmis pavēli nākamajā rītā ar komandējumam nepieciešamajām mantām ierasties komisariātā. Ģimenei tas bija ļoti grūti. Mums auga divi bērni. Pēc atgriešanās no Černobiļas bērni vairs nedzima,» stāsta N.Belousovs. Bijuši arī cilvēki, kas nosūtīšanai uz Černobiļu pieteicās brīvprātīgi. Tāds bijis arī ārsts Leonīds Serebreņņikovs, kurš jau miris. N.Belousovs ar viņu sastapās vidusskolas gados Rīgā, strādājot par sanitāru slimnīcā. Pavadīja līdz reaktora jumtamČernobiļas radioaktīvā piesārņojuma zonā N.Belousovs, būdams rezerves virsnieks, izrīkoja cilvēkus, kas avārijas zonā veica radiācijas attīrīšanas darbus. Dezaktivizējuši dārzus, laukus, tehniku. Vienu reizi viņš avarējušā reaktora ēkā pavadījis cilvēkus, kuri bija norīkoti tīrīt tā jumtu. Tur radioaktīvais piesārņojums bija ļoti augsts. «Zinu mediķus, kuri atteicās turp doties. Cilvēkiem, uz jumta strādājot, bija liela psiholoģiskā slodze. Ja līdzi bija mediķis, viņi jutās kaut drusku mierīgāk un drošāk,» atceras N.Belousovs. Zināms, ka no likvidatoriem, kuri tīrīja avarējušā reaktora jumtu, šodien nav dzīvs neviens.Optimisms palīdz vienmēr Oficiālie Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas dati par iedzīvotāju saslimšanām, kas saistītas ar Černobiļas katastrofu, joprojām ir nepilnīgi. N.Belousovs teic, ka nezina, kam ticēt: «Vieni raksta, ka bērniem, kuri dzīvoja radiācijas skartajā zonā, ir vairogdziedzera problēmas. Citi speciālisti apgalvo pretējo, ka slimību izplatība tur ir tāda pati kā citviet.» Dakteris teic, ka radiāciju saņēmušais cilvēka organisms straujāk noveco. Viņš pats pēc Černobiļas cietis no astmatiskā bronhīta, ko ārstējis pēc Austrumu medicīnas metodes. Domājot par globālajiem kodoldrošības jautājumiem, kas vēl vairāk aktualizējušies pēc dabas stihijas izraisītās Fukušimas AES avārijas Japānā, N.Belousovs teic, ka tomēr pagaidām neredz kodolenerģijai alternatīvu avotu. Vienmēr laipnais ārsts N.Belousovs joprojām pieņem pacientus Jelgavas poliklīnikā un uz dzīvi raugās optimistiski, jo tikai tā varot panākt uzlabojumus gan veselībā, gan citās dzīves jomās. Černobiļas AES katastrofa Radiācijas noplūde notika 1986. gada 26. aprīlī, veicot eksperimentu ceturtajā energoblokā. Padomju slepenības apstākļos sabiedrība par notikušo tika informēta 28. aprīlī, kad par radiācijas līmeņa pieaugumu trauksmi cēla Zviedrija. Seku likvidēšanā piedalījās ap 600 tūkstoši likvidatoru. Šis statuss piešķirts arī cietušajiem Černobiļas AES radioaktīvi piesārņotās apkārtnes iedzīvotājiem Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā, kopā 829 tūkstošiem cilvēku. No Latvijas seku likvidēšanā piedalījās ap 6000 cilvēku.
