Izstāde, ko Jelgavas kultūras namā vakar atklāja nama Gleznošanas studijas dalībniece Zigrīda Cīrule, viņai pēdējā pusgada laikā ir jau sestā.
Izstāde, ko Jelgavas kultūras namā vakar atklāja nama Gleznošanas studijas dalībniece Zigrīda Cīrule, viņai pēdējā pusgada laikā ir jau sestā.
Jaunākajā veikumā ir ne vien gleznas (klātienē un pēc atmiņas tapušas ziemas un vasaras dabas ainavas, pilsētas skati), bet arī ne mazums zīmējumu: vecāku un sevis portretējumi, bērna un mātes tēma, pūkaini dzīvnieciņi, to skaitā daža daudzu iecienīta tēma, kas nesaudzīgas ekspluatācijas, banalizēšanas dēļ kļuvusi “slidena” (idilliskais gulbju pāris), taču ekspozīcijas izkārtojumā jūtama tā apzināšanās un centieni panākt, lai šādi iespaidi nedominētu.
Paužot prieku par audzēknes izaugsmi, studijas vadītājs Ivars Klaperis atzīst, ka bildēs jaušama pietiekama tehniskā varēšana, kas gādā gan par tēlu dzīvīgumu, gan ļauj nojaust autores attieksmi, lielākoties romantiskās izjūtas, kas pamudinājušas izvēlēties atveidot tieši to. Ir ēnojuma nianses un citas detaļas, kuru “uztaustīšanā” palīdzējusi skolotāja vērīgā acs, bet tāda jau ir gleznošanas studijas pastāvēšanas jēga.
Kā “Ziņas” jau rakstīja, par studijas dalībnieci Z.Cīrule kļuva šā gada sākumā. Pirmā viņas izstāde kultūras namā notika pavasarī. Toreiz doto solījumu par drīzām jaunām izstādēm viņa ne vien izpildījusi, bet, tā vien gribas teikt, pat pārpildījusi. Pēdējā pusgada laikā šī ir jau sestā izstāde. Pēc pašas atzinuma, nekas neparasts viņai neesot gleznot vai zīmēt 11 stundu dienā. Visbiežāk, protams, aicina izstāžu vietu saimnieki tepat Jelgavas pusē, bet darbi mērojuši ceļu arī uz Vidzemi (Raganu).
Nākamreiz, sezonas pavasara cēlienā, šai pašā izstāžu vietā autore sola eksponēt ko pavisam atšķirīgu, neredzētu – dažādās tehnikās darinātus dekoratīvus gleznojumus, ko pati dēvē par “tekstilijām uz papīra”.
