Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja.
Iegājies, ka sestdienas ģimenē mums ir atpūtas dienas, bet svētdienu veltu mājas solim. Varbūt tāpēc, ka, ilgus gadus strādājot pašvaldībā, man sestdienās biežāk jāpiedalās dažādos pasākumos. Pagājušo svētdien ciemos atbrauca dēli ar vedeklām un mīļā mazmeitiņa. Gatavojos arī nedēļas sākumā paredzētajam braucienam uz Ziemeļīriju. Uz turieni devāmies trīs Jelgavas pašvaldību pārstāvji – līdz ar mani Valgundes un Zaļenieku pašvaldību vadītāji. Brauciens tika rīkots Eiropas Kopienas projekta laikā kopā ar citu valstu sadraudzības pašvaldībām. Ziemeļīrijas Daunpatrikas pilsētā vēl ieradās pārstāvji no Itālijas, Īrijas, Portugāles, Francijas un Rumānijas. Trīs dienas bija piesātinātas līdz pēdējam. Man vislabākā pieredze šķita iepazīšanās ar pilsētas jauniešu centru un integrēto skolu. Centrā, ja tā var teikt, apvienotas visas nodarbes, kas tik svarīgas mūsdienu jauniešiem, – iespēja piekļūt internetam, nodarboties sporta zālē vai ar trenažieriem, meitenes apgūt prasmes meikapa studijā vai mācīties gatavot ēst lieliski aprīkotā virtuvē, jauniešiem ir iespēja organizēt ballītes. Interesantākais, ka centra apmeklējums nav par brīvu. Jāmaksā viena mārciņa. Un tas vēlreiz manī nostiprināja pārliecību, ka tas, kas jauniešiem nāk bez maksas, pārāk bieži netiek novērtēts. Starp citu, to var novērot arī mūsu pagastā, kur sporta centrā bez maksas iespējams veltīt laiku fiziskiem vingrinājumiem. Bieži vien jaunieši to nenovērtē, un attieksme pret inventāru varētu būt daudz labāka. Savukārt «Black velvet» skolā mācās jaunieši, kas nākuši no protestantu un katoļu ģimenēm. Konfliktam starp šīm reliģiskajām kopienām ir gadsimtiem senas saknes, tāpēc šādu kopīgu skolu izveide veicina sabiedrības integrāciju. Manuprāt, tā ir viela pārdomām, kā sadzīvot mūsu sabiedrības latviešu un krievu kopienai. Daunpatrikā bija arī iespēja satikties ar Glūdas pagasta sadraudzības Andžas pašvaldības pārstāvjiem no Rumānijas. Esam seni draugi, un tikšanās bija ļoti sirsnīga. Savukārt ceturtdien devos uz Kurzemes pilsētu Skrundu. Tur notika Latvijas Pašvaldību savienības 19. kongress. Gan tur valdošajā gaisotnē, gan sarunās dominēja viedoklis, ka tik kuplā sastāvā tiekamies pēdējo reizi. Šoreiz bijām gandrīz četri simti pašvaldību vadītāju, taču nākamreiz pulcēsies vairs nedaudz vairāk kā simts. Administratīvi teritoriālā reforma būs beigusies. Vien vēlos teikt, ka par to, kas notiks pēc tās pabeigšanas, neviens politiķis un valstsvīrs vēl neko sakarīgu nav pateicis. Kā kongresā pareizi sacīja mūsu priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, dzīvojot novados, dzīve nebūs lētāka un labāka. Parunājot ar kolēģiem, sapratu, ka Glūdas pagastā varam būt apmierināti. Mūsu kontos bankā vēl ir pietiekami līdzekļu, lai varētu samaksāt rēķinus. Dzirdēju, ka citās pašvaldībās ir pavisam bēdīgi – nevar pat par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties. Vakar visu dienu pavadīju pagastmājā. Tikos ar sociālā dienesta darbiniecēm, izrunājos ar mūsu pašvaldības policijas vadītāju, par kuru varu teikt atzinīgus vārdus, grāmatvedībā vēlreiz pārbaudīju kontu stāvokli, aprunājāmies arī ar nevalstiskā sektora pārstāvi Hertu Šalkovsku. Par viņu arī sakāms tikai tas labākais. Lielisks cilvēks, kas pati reiz gatavojusi dažādus projektus, tagad citiem māca, kā to darīt. Savukārt šodien apmeklēšu mūsu vidējās paaudzes deju kolektīva desmit gadu jubilejas koncertu. Tur dejo arī mana vedekla, tāpēc pēc koncerta ņemšu mazmeitu līdzi uz mājām, lai jaunie var nedaudz paballēties.
