Jelgavnieki, kas pagājušajā nedēļā bija pilsētas attīstības stratēģijas 2007. – 2020. gadam pirmās redakcijas apspriedē, cer, ka darbi, ko pašvaldība plāno veikt nākamajā plānošanas periodā, atšķirībā no līdz šim īstenotajiem projektiem tiks paveikti kvalitatīvi. Iedzīvotāji apspriedē labprāt izteica savas idejas, piedāvājot pārveidot skolas par bērnudārziem un atklāt jaunus tūrisma maršrutus.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks (ZZS) atzīst – visu, kas iekļauts dokumentā, visticamāk, nevarēs īstenot. Viņš aicina pret dokumentu izturēties nedaudz filozofiski. «Tajā aptverts plašs attīstības loks, bet tas nenozīmē, ka visu varēs realizēt. Visdrīzāk, tik lielas naudas pašvaldībai nebūs. Bet šāds attīstības dokuments radīts, lai nākotnē varētu pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu,» skaidro vicemērs, piebilstot, ka dokumenta galīgo versiju plānots apstiprināt vēl šogad.Šaubās par bērnudārziem«Vai bija pieaicināts profesionāls demogrāfs?» savas idejas ar jautājumu sāk klāstīt pensionārs Pēteris Miļūns. Viņš ir pārliecināts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai ieplānotie līdzekļi tiks tērēti nelietderīgi, jo nemaz nebūšot bērnu, kas bērnudārzus apmeklēs. «Pēc četriem gadiem būs pustukšas skolas, varbūt telpas vajadzētu izmantot racionālāk, vidusskolās veidojot bērnudārzu grupiņas,» aicina jelgavnieks.Viņam oponē Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis («Vienotība»), skaidrojot, ka divu gadu laikā pilsētā jālikvidē bērnudārznieku rinda, bet pašlaik tajā ir ap 800 bērnu, tāpēc pašvaldībai līdztekus bērnudārzam Ganību ielā 66, kur nepieciešami pārbūves darbi, vajadzīga vēl viena šāda iestāde. «Paredzēts arī rekonstruēt ēdināšanas bloku «Vārpiņā», radot vietu vēl 25 bērniem,» stāsta A.Rublis.Jāpiebilst, ka ar interesi tika uzņemta P.Miļūna ideja par iespēju attīstīt kapu tūrisma maršrutus, jo pie apvedceļa ir vairākas kapsētas, kas sakrālā tūrisma piekritējiem varētu būt interesantas. Pensionārs gan aicina sākumā sakopt, piemēram, ebreju kapsētu, jo tā tiekot uzposta tikai reizi gadā.Grib, lai domā par gājējiemPar vērā ņemamu V.Ļevčenoks atzīst arī Kalnciema ceļa iedzīvotāja Laura Lazdiņa lūgumu sākotnēji rekonstruēt Kalnciema ceļu, bet pēc tam – Loka maģistrāles posmu. «Pašlaik stratēģijā teikts, ka Loka maģistrāli labos 2014. gadā, bet Kalnciema ceļu – 2019. Kas pašvaldībai ir svarīgāki – tranzītā braucošie autovadītāji vai pašas iedzīvotāji?» par gājēju, īpaši bērnu, drošību aicina domāt L.Lazdiņš.Plašas diskusijas apspriedē raisījās arī par ceļu un citu objektu izbūvi – vairāki jelgavnieki apšaubīja Driksas krastmalas kvalitāti un Lielās ielas būvnieku iekļaušanos termiņos.Par atkārtotu apspriešanu lemsPašvaldības pārstāve Līga Klismeta skaidro, ka izskanējušo priekšlikumu apkopošana un analīze notiks pēc 18. februāra, kad noslēgsies attīstības programmas sabiedriskā apspriešana.Attīstības programmas gala redakcijā tiks iekļauta jauna sadaļa «Pārskats par sabiedrības līdzdalību», kurā būs publicēta informācija par attīstības programmas izstrādes laikā veiktajiem sabiedrības līdzdalības pasākumiem un publiskajā apspriešanā saņemtajiem priekšlikumiem. «Par atkārtotas sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību tiks lemts pēc visu atzinumu un priekšlikumu apkopošanas,» atklāj L.Klismeta. Attīstības dokumentu mēra kilogramosArtūrs Caune, «AC konsultācijas» konsultants Eiropas Savienības līdzekļu var nepietikt visiem projektiem, tāpēc būs jāizvēlas labākie. Investīciju plānā nākamajā plānošanas periodā ir 287 miljoni latu, kas ir tikai investīcijas pilsētā, nevis līdzekļi kārtējiem izdevumiem. Šī stratēģija ir saprotamāka, izmērāmāka un īsāka nekā tā, kas ir spēkā pašlaik. Esam ietaupījuši 228 lapas, jaunais dokuments sver par 1,1 kilogramu mazāk. Dokumenta izstrādē iesaistījām uzņēmējus, LLU pārstāvjus, pašvaldības iestāžu darbiniekus un citus pilsētniekus, rīkojot darba grupas un seminārus, ko kopumā apmeklēja 234 dalībnieki.
