Nākamgad beigšu ainavu arhitektūras studijas, bet jau tagad strādāju arhitektu birojā Jelgavā. Tur darbs saistīts ar manu specialitāti – dažādu objektu apkārtnes izdaiļošanu.
Nākamgad beigšu ainavu arhitektūras studijas, bet jau tagad strādāju arhitektu birojā Jelgavā. Tur darbs saistīts ar manu specialitāti – dažādu objektu apkārtnes izdaiļošanu. Tāpēc arī šī nedēļa sākās ar darba pienākumiem – visu pirmdienu darbojos ap daudzdzīvokļu mājas projektu Mārupē. To vajadzēja nodot pasūtītājam. Otrdiena bija fantastiska – darbā cienāju kolēģus, jo man bija dzimšanas diena. Esmu veģetāriete un sagatavoju atbilstošu cienastu. Kolēģi slavēja, tad jau acīmredzot būs garšojis. Bija arī fantastiska Siguldā cepta torte. Trešdiena un ceturtdiena pagāja, strādājot birojā pie dažādiem projektiem. Savukārt vakar kopā ar kolēģiem paši rīkojām Ziemassvētku sagaidīšanas svētkus.
Daudzas brīvdienas esmu veltījusi rūpēm par dzīvniekiem. Jau ilgāku laiku man ar dažiem domubiedriem izveidojies tāds kā rituāls – sestdienās dodamies uz Jelgavas dzīvnieku patversmi. Tur darām visu, kas nepieciešams, – tīrām būrus, dodam ēst, rūpējamies par ievainotajiem un slimajiem dzīvnieciņiem. To darīju pagājušo sestdien, un tā būs arī šodien. Patversmē darba pietiek vienmēr. Katru nedēļu safotografēju tur nonākušos un salieku viņu attēlus internetā www.draugiem.lv savā profilā. Saistībā ar patversmi šī nedēļa sagādāja patīkamu pārsteigumu – “Ziņās” publicētajam aicinājumam ziedot segas atsaukušies ļoti daudzi jelgavnieki. Arī skolēni vāc ziedojumus. Tā ir fantastiska sajūta, ka neesam vieni savos centienos palīdzēt pamestajiem dzīvnieciņiem. Cilvēku sirdis ir atvērtas palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Mums tikai nedaudz viņi jāiekustina… Man mājās ir divi kaķi, kas nākuši no patversmes. Un vēl ir sesks – fantastiski jauks dzīvnieciņš. Esmu pat Latvijas Sesku audzētāju organizācijas valdes locekle. Šie zvēriņi tagad kļuvuši par tādu kā modes dzīvnieku. Daudzi tos iegādājas, nemaz nezinot, kā turēt un ar ko jābaro. Ja visi audzētāji būtu ar tādu attieksmi kā mana draudzene, kurai pašlaik pārdodami daži sesku mazuļi… Viņa jau atteikusies tos pārdot vairākiem pircējiem, kas nav zinājuši, ar ko sesks jābaro!
Rīt gan kopā ar dzīvesbiedru brauksim uz Salacgrīvu, kur dzīvo mani vecāki. Kopīgi ģimenes lokā sagaidīsim Ziemassvētkus. Žēl, ka ne baltus.
Anete Koidu, Lauku inženieru fakultātes 5. kursa studente, ainavu arhitekte, dzīvnieku glābēja
