1996. gadā par Jelgavas Ebreju kopienas vadītāju kļuva Olga Čaikina. Pašlaik kopienā ir ap 100 cilvēku – uzņēmēji, viņu ģimenes locekļi un pensionāri.
1996. gadā par Jelgavas Ebreju kopienas vadītāju kļuva Olga Čaikina. Pašlaik kopienā ir ap 100 cilvēku – uzņēmēji, viņu ģimenes locekļi un pensionāri.
Kopienas priekšsēdētaja O.Čaikina uzsvēra, ka ebreju tauta lielu uzmanību velta bērnu un jauniešu izglītībai. Izraēlā ir izstrādātas piecas izglītošanās programmas dažāda vecuma bērniem ar dažādām interesēm. No Jelgavas ap 20 jauniešu aizbraukuši uz Izraēlu mācīties, un tur arī saņems gatavības apliecības. Ja nav vēlēšanās apgūt vidusskolas priekšmetus, var mācīties amatu. Tādā gadījumā jaunietis dabū arī darbu, kas valstī ir pieprasīts. Mācībām Izraēlā radīti paši labvēlīgākie apstākļi, un par tām maksā valsts.
Jautāju Čaikinas kundzei, vai jaunieši, ieguvuši izglītību, atgriežas Latvijā.
«Bērniem ir izvēle: viņi var palikt Izraēlā un var braukt atpakaļ. Nav retums, kad arī vecāki dodas pie saviem bērniem,» stāstīja kopienas vadītāja.
Izglītošanās ir arī daļa no Jelgavas Ebreju kopienas darbības. O.Čaikina ir pateicīga Izglītības pārvaldes vadītājai Guntai Auzai, kas palīdzējusi atrast līdzekļus latviešu valodas pasniedzējai. Tika noorganizēti kursi, tagad skolotāja strādā individuāli ar tiem, kas gatavojas naturalizācijai – pēdējos gados Latvijas pilsonību cenšas iegūt aktīvi. Daudzi arī aizbrauc uz Izraēlu, arī vecie cilvēki, jo tur viņi ir sociāli nodrošināti, valsts repatriantiem sniedz lielu palīdzību.
Par šejienes kopienas biedriem palīdz rūpēties ASV ebreju organizācija «Džoint» (Goint). To dibināja divdesmitajos gados ar mērķi palīdzēt ebrejiem visā pasaulē. Šī organizācija realizē vairākas programmas – mazturīgajiem tiek finansēta medikamentu iegāde, ārstu apmeklējumi, apkure, apgāde ar produktiem.
Kopienas priekšsēdētāja ir sameklējusi vientuļus cilvēkus Kalnciemā, Bauskā, Dobelē, kam vajadzīga palīdzība, un aicina tos, kam ir paziņa vecs cilvēks, kam saistība ar ebrejiem un nepieciešams atbalsts, informēt, ka ir iespējams vērsties Ebreju kopienā.
O.Čaikina ir ne vien Jelgavas Ebreju kopienas priekšsēdētaja, bet arī Ebreju svētdienas skolas direktore un vēstures un tradīciju pasniedzēja. Viņa atzīst, ka padomju laikā vecāki saviem bērniem un mazbērniem tautas bagātās tradīcijas nevarēja nodot, tāpēc tas jādara tagad. Cilvēki mācās arī seno ebreju valodu – ivritu.
Kopienā kopīgi svin svētkus, tiek atzīmēti nozīmīgi datumi. Reizi mēnesī ir programmas «Siltā māja» pasākums, kad pie klāta galda tiek aicināti kopienas locekļi.
O.Čaikina «Ziņām» teica: «Es pati esmu stipra rakstura cilvēks, tas man no vecākiem, kas ar lielu optimismu prata pārvarēt grūtības. Bet ir cilvēki, kuriem ir grūti, bieži ne tāpēc, ka nav naudas, bet gan tāpēc, ka nav ar ko parunāt. Man gribas, lai viņiem būtu kur aiziet, man patīk organizēt, gādāt labu garastāvokli. Labvēlīgā atmosfērā pavadītas pāris stundas dod pozitīvu pārdzīvojumu varbūt divus trīs mēnešus.»
Lai varētu runāt par vēsturi un tradīcijām, tā ir jāpēta. Pirms vairākiem gadiem, kad kopienas vadītāja ielikusi avīzē sludinājumu, daudzi latvieši, nenosaucot uzvārdu, zvanījuši un stāstījuši, kur Jelgavā pirms kara atradušās sinagogas. Daudzas lietas, piemēram, par lūgšanu namu privātmājā citādi neuzzinātu. O.Čaikina ir pateicīga cilvēkam, kurš iemācīja arhīvā meklēt tautiešus nodokļu maksātāju sarakstos. Tā varējis uzzināt, ka Jelgavā kādreiz bijis daudz ebreju, lielākoties tirgotāju.
Protams, ne vienmēr sagaidīta tikai labvēlība. Reiz piezvanījis kāds cilvēks, pēc balss spriežot, jau gados, un paudis izbrīnu, ka Jelgavā ir ebreji – kāpēc vēl nav devušies uz savu valsti? Zvanītājs nomierinājies, kad kopienas vadītāja teikusi, ka viņa daudz strādā, lai saviem tautiešiem palīdzētu aizbraukt. Taču pēc tam ilgi nav bijusi vēlēšanās popularizēt ebreju kopienas darbu.
Savu pārliecību Čaikinas kundze raksturoja īsi: «Es mīlu Latviju.» Bet par politiķiem, kuru vidū, viņasprāt, ir arī mazākumtautībām nedraudzīgi, viņa smaidot teica: «Laikam jābūt svaram vienā un otrā pusē, citādi tā laiva apgāzīsies.»
