Vecpilsētas galerijā «Suņa taka» atklāta ievērojamās mākslinieces Lolitas Zikmanes darbu izstāde «Skaistā ikdiena». Ieplānotai kā jubilejas izstādei, tās atvēršanas svētkiem sestdien piemita pavisam īpaša gaisotne – tieši 4. jūnijs ir L.Zikmanes dzimšanas diena.Dzimusi 1941. gadā Rīgā, kopš 1966. gada māksliniece dzīvo mūsu pilsētā un kļuvusi par vienu no Jelgavas Mākslinieku biedrības balstiem un īstu Jelgavas patrioti, par ko liecina arī vairuma «Skaistās ikdienas» darbu tematika – «raugoties ikdienas skatos no sava loga, kur mākoņi katru mīļu brīdi zīmē citus apveidus, kur skursteņi stāsta, no kuras puses pūš vējš, un putni brīvi skrien debesīs…».Izstādē «Skaistā ikdiena» apskatāmi pieci akvareļi un desmit eļļas gleznas, lai gan L.Zikmane vispirms kļuva labi pazīstama (un ne tikai Latvijā) kā grafiķe. Nu mīļāka kļuvusi glezniecība, lai gan nav aizmirsta arī grafika – lielajā jubilejas izstādē, kas plānota augustā Mākslinieku namā 11. novembra krastmalā Rīgā, būšot skatāma arī šī mākslinieces dāsnā talanta šķautne. Pamatā gan tās būšot iepriekšējo gadu grafikas lapas, kā sarunā ar «Ziņām» atzina jubilāre.– Vai tagad grafiku vispār esat «nolikusi malā»?Nevar gluži teikt, ka nemaz vairs, drusku jau nodarbojos arī ar grafiku – «Mākslas dienu 2011» Jelgavas pavasara kopizstādē redzami mani oforti. Viens no iemesliem ir pavisam prozaisks, jo roka vairs nav tik stingra, cik nepieciešams, darinot grafikas. Otrs – ļoti iepatikās darbs ar krāsām, tāpēc esmu nolēmusi turpmāk pievērsties galvenokārt glezniecībai.– Mūsu pilsētas mākslinieku biedrības jubilejas albumā «Jelgavai azotē» var lasīt, ka savu mākslas izglītību reiz esat sākusi ar dekoratīvo tēlniecību.Taisnība. Tas bija vēl Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (pabeigta 1959. gadā – red.). Latvijas Mākslas akadēmijā jau beidzu Grafikas nodaļu (1965). Uzskatu, ka tēlniecība sievietei tomēr ir fiziski pārāk smags darbs. Tā kā man labi veicās zīmēšanā, arī pedagogi ieteica grafiku.– Kaut esat dzimusi Rīgā, jūs laikam gan droši var saukt par īstu jelgavnieci? Ko kā māksliniece varat teikt par noteiktu aprindu tiražēto uzskatu par Jelgavas kā līdzenuma pilsētas neinteresantumu?Jelgava ir devusi man pajumti, par ko es tai esmu ļoti pateicīga.Man darbnīca ir ļoti labā vietā, netālu no Sv.Jāņa baznīcas, un es no sava sestā stāva katru dienu skatos uz pilsētu kā uz allaž jaunu brīnumu.
