Veids, kā atbrīvoties no stresa, katram jāatrod pašam. Galvenais ieteikums – līdzsvarot fizisko un garīgo slodzi.
Stress. Spriegums. Spriedze. Stāvoklis, kas cilvēkam, šķiet, teju šūpulī ielikts. Vārdnīca skaidro, ka tā ir organisma un psihes reakcija uz dažādiem ārējiem vai iekšējiem faktoriem – badu, aukstumu, traumām, satraucošiem notikumiem. Tie var būt arī visnotaļ labvēlīgi un priecīgi, piemēram, mazuļa ierašanās ģimenē, min psiholoģe Ilze Āna, uzsverot, ka stress galu galā nepieciešams, lai cilvēks sarežģītās situācijās izdzīvotu. Tomēr nekontrolēta spriedze var ja ne nogalināt, tad kārtīgi izmocīt gan. Tāpēc būtiski saprast, kā un cik bieži uzvilkto stīgu atbrīvot.Visvairāk gremdē naudas un laika trūkumsTaču pirms tam svarīgi noskaidrot, kas īsti stresu «uzvāra» un liek ne vien saspringt iekšēji, bet arī izpaužas uz āru. Citam savelk plecus, izraisa galvassāpes, miegainību un nogurumu, bet kādam gluži otrādi – paaugstina tonusu.«Domājot, kas šīs tūkstošgades sākumā un attiecīgā dzīves periodā izraisa stresu, jāmin, ka mums ir ļoti daudz deficītu jeb resursu trūkumu. Divi lielākie – regulāri nepietiek laika un naudas,» atzīst I.Āna, piebilstot, ka patiesībā ir ļoti daudz faktoru, kas ikdienā rada spriedzi. Piemēram, nemitīgie informācijas plūdi. Pateicoties internetam, mobilajam tālrunim un citām tehnoloģijām, bez kā nav iedomājama mūsdienu dzīve, ziņu apmaiņa notiek tik strauji, ka daudzi tam vienkārši netiek līdzi. «Vislielākais risks ir tajā, ka nevaram atrast harmoniju un līdzsvaru starp informācijas daudzumu un to, ko spējam aptvert un pārstrādāt. Visu laiku ir sajūta, ka varam kaut ko nezināt. Vēl vakar ar kolēģiem pārrunājām kādas lietas, bet šodien tās jau radikāli mainījušās,» modelē psiholoģe.Nomāc trokšņi, smakas un atzinības trūkumsSpeciāliste stāsta, ka stresu spēj izraisīt arī cenšanās paveikt pēc iespējas vairāk darbu un pārāk lielas atbildības uzņemšanās. «Tas vairāk atkarīgs no personības iezīmēm. Kāds teiks: «Jā, bet man uzdod, uztic!» Taču – kāpēc tu ņem? Ir cilvēki, kuri jūtas atbildīgi pat par karu un badu pasaulē, dažādiem dabas procesiem. Piemēram, dārzā tik ļoti salijis, ka visas puķītes vienos dubļos. Ir ļoti žēl, bet tas ir tikai īss mirklis,» uz dzīvi vieglāk raudzīties aicina Ilze.Viņa piebilst, ka ikdienu «spriego» arī sliktas priekšnojautas jeb negatīva plānošana, gaidas, kad, nezinot gala rezultātu, cilvēks pārliecināts, ka tāpat viss beigsies slikti. Zināšanu trūkums, savstarpējo attiecību problēmas. Smaržas un smakas, kas, izrādās, ir spēcīgāks stresors nekā pārmērīgs un ilgstošs troksnis. Veselības traucējumi, kā arī vitamīnu un mikroelementu (īpaši magnija, kalcija, kālija, vara un cinka) trūkums, kas izraisa nogurumu, nemieru un trauksmi, kas ir stresa galvenās pazīmes.«Spriedzi rada arī uzmanības un atzinības trūkums. Tas nepieciešams ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ar pašvērtējumu ir par maz. Pozitīvs vērtējums vajadzīgs arī no ārpuses. Kaut vai – cik tev šodien skaistas krelles!» uz labiem vārdiem mudina I.Āna.Palīdz kāju peldes un spļaušana pret vējuNo stresa, protams, ir jāatbrīvojas. Taču – cik bieži? Nedēļas nogalē, uzgavilējot, ka, «paldies Dievam, piektdiena klāt!»? Varbūt uzreiz, tiklīdz piedzīvota spriedzes pilna situācija? Psiholoģe gan uzsver, ka katram pašam jājūt, kad mērs pilns (par ko parasti liecina nogurums). Pašam arī jāatrod veidi, kas spriedzi spēj vislabāk noņemt. Cits iet mežā bļaut, kādam nepieciešama pastaiga gar jūru, vēl kāds atbrīvojas, spļaujot pret lielu vēju. Palīdz arī kāju peldes, SPA procedūras, pirtis, ēteriskās eļļas. Laba mūzika. Peldēšana.«Viens no ieteikumiem ir nepārtraukti kontrolēt līdzsvaru starp fizisko un garīgo slodzi. Kam izteikti lielāka garīgā un intelektuālā slodze, svarīgi padomāt par fiziskām nodarbēm. Tas nenozīmē, ka obligāti jāiet uz sporta zāli. Vingrot var mājās uz paklājiņa,» teic Ilze, piebilstot, ka līdzsvars nepieciešams arī starp būšanu cilvēkos un vienatni. Lai atbrīvotos no stresa, nedrīkst ignorēt pilnvērtīgu miegu, kas, izrādās, ir labākais spriedzes kliedētājs.Kaitīgie ieradumi nav atrisinājumsViens no lielākajiem kārdinājumiem, kā mazināt stresu, ir ķerties klāt «kreisajiem» mierinātājiem – alkoholam, cigaretēm, azartspēlēm. Tas neprasa lielu piepūli, taču var izrādīties bīstami, norāda psiholoģe.«Viens no ieteikumiem, kā nostiprināt savus spēkus un mēģināt cīnīties pret stresu, ir atteikties no kaitīgajiem ieradumiem. Piemēram, uz stresa fona iedzerts alkohols ir kaitīgāks nekā lietots mierīgos apstākļos, piedzīvojot pozitīvas emocijas. Ja cilvēks nekontrolē, pie tā var viegli pierast,» brīdina I.Āna, aicinot vairāk parūpēties par sevi. Īpaši pavasarī, kad daudziem izsīkušas organisma rezerves, ķermenis cenšas atgūties no saules siltuma un gaismas trūkuma un līdz ierastajam atvaļinājumam vēl jāgaida vairāki mēneši. Kā es relaksējosAtpūšos, ejot uz sporta zāli. Aleksis (20), studē un strādā naktsklubā Esmu laimīga, jo sākušies darbi dārzā. Tur nu varu izlikt visu, kas sakrājies un vēl vairāk! Pārējā laikā visbiežāk lasu pozitīvi noskaņotu autoru grāmatas. Gatavoju ēst un vingroju cigun. Otro gadu praktizējot, esmu kļuvusi mierīgāka, līdzsvarotāka un atguvusi gaišāku skatu uz dzīvi. Enerģija sakārtojas ķermenī, un labsajūta vairākām dienām garantēta. Inese (45), tautas nama vadītāja Pēc grūtas nedēļas man patīk atpūsties SPA centrā vai aiziet uz saunu vai akvaparku.Anna (23), skatuves māksliniece Pēc stresainas dienas parasti ieeju smaržīgā vannā, jo ūdens relaksē. Tad izbaudu kārtīgu krūzi melnas tējas ar citronu. Der arī kāda laba fona mūzika. Cenšos visu, kas gadījies, aizmirst un nedomāt vairs par to, kas bijis! Ja bijusi stresa pilna nedēļa, kā ūdensmīlim noder mierīga pasēdēšana upes vai jūras malā, pastaigas. Esot tuvāk pie dabas, nomierinos. Simona (40), biroja administratoreEs atpūšos, darot to, kas man patīk – pavadu laiku mūzikas skolā. Vēl man patīk lasīt grāmatas, klausīties mūziku un pastaigāties svaigā gaisā. Kristīne (18), mācās vidusskolāAtpūšos, dziedot pagasta sieviešu vokālajā ansamblī. Vakaros adu, tamborēju. Piedalos pārrobežu projektā, kur gada laikā apgūtas dažādas rokdarbu tehnikas un idejas. Reizēm tās īstenoju mājās, gatavojot dāvanas citiem. Darbojos arī sieviešu biedrībā. Agnese (38), izglītības iestādes vadītājaBiežākie stresa cēloņi Neapmierinātība ar darbu, ienākumu līmeni un priekšniecību. Neapmierinātība ar sevi, zems pašnovērtējums. Neapmierinātība ar savu privāto dzīvi, nesaskaņas ģimenē. Neziņa, bailes par nākotni, laika trūkums, cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi. Sliktas priekšnojautas, bīstamas situācijas darbavietā. Pārāk liela atbildība. Uzmanības un atzinības trūkums. Savstarpējo attiecību problēmas, konflikti un konkurence.
