Jelgavā. Tikpat klusi un nemanāmi kā «Lādezera» jaunākā ieraksta iznākšana pagājušogad rit arī grupas koncertdzīve.
Jelgavā
Tikpat klusi un nemanāmi kā “Lādezera” jaunākā ieraksta iznākšana pagājušogad rit arī grupas koncertdzīve. Pēc uzstāšanās “Četros baltos kreklos” Rīgā viņu ceļš ved uz mūsu pilsētu. “Jelgavas baltajos kreklos” uz gaumīgas un latviskas popmūzikas vakaru “Lādezers” aicina šovakar.
Rīgā
Sestdien pulksten 18 Lielajā Ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertā skanēs Gustava Mālera monumentālā Sestā simfonija diriģenta Andra Nelsona interpretācijā. G.Mālera mūzika ir īpaši tuva diriģentam A.Nelsonam, tādēļ jau trešo reizi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri tiks atskaņota viena no desmit Mālera simfonijām. Šoreiz – Sestā, “Traģiskā”. G.Mālera simfonijās apvienojās asas dramatiskas sadursmes un cildens domas lidojums, traģisks patoss un gaiša lirika, naivi idilliski tēli un rūgta ironija. Lai gan Sestajai simfonijai (1903 – 1904) piemīt tradicionālā, Bēthovena nostabilizētā un gadu desmitos noslīpētā forma, tā ir jauns G.Mālera muzikālo meklējumu posms. Parasti Mālera ieceres ir ļoti konkrētas, pat programatiskas. Taču atšķirībā no agrīnajām simfonijām, kurās komponists labprāt deva klausītājiem rokā ceļu norādošu pavedienu, sākot no Piektās simfonijas, viņš par savu skaņdarbu saturu izteikties atsakās. Diriģents A.Nelsons uzsver: “Par spīti tam, ka Sestā simfonija uzrakstīta vienā no komponista dzīves visgaišākajiem posmiem, tajā jaušamas priekšnojautas par traģēdijas, katastrofas tuvošanos. Divi āmura sitieni simfonijas finālā simbolizē nepielūdzamo likteni. Ne velti skaņdarbs guvis nosaukumu “Traģiskā”. Tomēr, neraugoties uz to, simfonijas mūzika nav pesimistiska. Līdzīgi kā citās Mālera simfonijās arī šajā izmantots grandiozs orķestra sastāvs.
