Latvijā izvietoti 1600 slēpņu, pasaulē – vairāki simti tūkstošu. Jelgavā pirmais bija pie jahtkluba, bet pašlaik to jau ir ap 50. Kas ir viņi – slēpņotāji –, kuru mūsu pilsētā ir vairāk nekā desmit?
Ikdienā pārvietojoties pa Jelgavas ielām, lielākā daļa pilsētnieku pat nenojauš, ka dažādās vietās pilsētā ir slēpņi, kurus ierīkojuši slēpņotāji – geokešinga piekritēji. Spēle radās ASV 2000. gadā, kad Deivs Almers mežā noslēpa pirmo kastīti, internetā publicēja tās koordinātas, aprakstu un pārējiem piedāvāja iespēju meklēt. Spēli nosauca par «geocaching», no kā arī atvasināts latviskais nosaukums geokešings, kešings, vēlāk to latviskojot par «slēpņošanu». Galvenais nosacījums ir meklēt citu izliktus slēpņus un veidot savus. Informācija ar koordinātām atrodama interneta lapā www.geocaching.com. Katrs spēles dalībnieks, atrodot kādu slēpni, reģistrējas, ieraksta atsauksmes. Dārgumus meklē visa ģimeneRutkovsku ģimene sāka slēpņot, pirms divarpus gadiem izlasot rakstu par šo nodarbi laikrakstā. «Pirmais slēpnis, ko atradām, bija pie Jelgavas pils. Esam nodarbojušies ar autoorientēšanos, skrējām pa mežiem kopā ar «Alņa» orientieristiem, tāpēc slēpņošana mums arī kļuva ļoti tuva. Meklējot slēpņus, mežā iespējams iet kopā ar bērniem, orientēšanās sacensībās gan ar ratiem piedalīties nevarēšu,» smej jelgavniece Marika, kura slēpņo kopā ar vīru Artūru un bērniem Emīlu, Miķeli un mazo Agnesi. Marikas kontā 216 atrasto slēpņu, Artūra – 318.Artūrs pilsētā izvietojis deviņus slēpņus un ir liels «mistēriju» fans. «Tas nozīmē, ka nevis norādu konkrētas slēpņu koordinātas, bet aprakstu uzdevumu, kuru atrisinot kastīti var atrast. Esmu programmētājs, tāpēc izmantoju gan programmēšanas valodu, gan japāņu mīklas, arī origami uzdevumus,» skaidro A.Rutkovskis.Arī Marika izvietojusi vairākus slēpņus, piemēram, viņas nolikto kastīti pie Sv.Annas katedrāles apmeklējuši vairāk nekā 500 interesentu. Marika atradusi arī daudzus citu paslēptos. Viena no grūtāk sasniedzamajām viņai šķiet kastīte, kas noslēpta kādā no apgaismes stabiem: «Vienu posmu pievārēju, tālāk gan netiku.» Meklē, braucot ar riteniJelgavas jaunākā slēpņa autors ir Andris Krindzēns, viņš kastīti paslēpis Uzvaras parkā, netālu no «Villa Medem». «Slēpņot sāku pirms gada. Nopirku telefonu ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) un – aiziet! Sākumā neko nezināju, nebija arī, kam pajautāt,» teic Andris. Tā kā automašīnas nav, slēpņus viņš meklē, braucot ar divriteni: «Iespējams kopā ar velosipēdu iesēsties vilcienā un meklēt tālākās vietās.» Jelgavnieks pārliecināts, ka hobijs var arī neprasīt lielus materiālus ieguldījumus.Izvieto kokosMārtiņš Zgirskis kādreiz strādājis darbā, kas saistīts ar kartēm un GPS, līdz ar to pievienoties apslēptās mantas meklētājiem bija tikai pašsaprotami. «Esmu atradis 224 slēpņus. Kad Jelgavā visi bija «uzieti», meklēju arī tālāk no pilsētas,» teic Mārtiņš.Viņu vairāk saista slēpņi dabas objektos, tāpēc viens no pēdējiem izvietots pie dižkoka – papeles. Ļoti neliels – to varot tikai sataustīt, ne ieraudzīt.Iepazīst ievērojamas vietasGatis Kalniņš no Ozolniekiem slēpņus apmeklē, kopā ar meitu braucot uz starptautiskām sacensībām, taču visbiežāk tos atrod, apskatot kādu nozīmīgu objektu. «Tāds ir arī mērķis – meklējot slēpņus, iepazīt kultūrvēsturiskus un citus interesantus objektus, tāpēc bieži vien ekskursijas ārzemēs tiek plānotas pēc slēpņu atrašanās vietām,» skaidro Gatis.Viņš teic, ka ārzemēs slēpņi ir daudz kvalitatīvāki, jo tur «kešingo» cilvēki gados. «Pie mums vasara parasti ir periods, kad sarodas daudz padsmitnieku, kuriem liekas – nu tagad sākšu. Uzliek slēpni privātmājas garāžā, kur aiz žoga sagaida suns, tāpēc jaunietim liekas, ka viņš ir «baigi kruts». Slēpņus var izvietot arī privātīpašumos, taču tad tas jāsaskaņo ar saimnieku.Gatis piebilst – svarīgi, lai slēpņotāji «strādātu» nepamanīti, jo bijušas reizes, kad pēc viņu apmeklējuma kastītes izdemolē, taču šādi gadījumi nav bieži.«Sarunā» slēpni atjaunotajā tornīVeiksmīgi izdevās saskaņot slēpni arī Sv.Trīsvienības baznīcas tornī. «Atnākot uz torni, informācijas centra darbiniekiem jāpasaka atslēgas vārds, ko iespējams atrast mūsu mājas lapā, un pretī var saņemt kastīti,» skaidro slēpņa īpašnieks Māris Ostelis.Viņam pieder arī slēpnis pašā Pils salas galā, ko pērn plūdos aizskaloja, tāpēc tas vasarā tika atjaunots. Citi slēpņotāji smej – nebija iedomājušies, ka sala ir tik gara. Māris stāsta, ka novadā izveidoti «Sešu muižu tūres slēpņi» – jāapmeklē sešas muižas, jāatrod slēpņi ar uzdevumiem, kurus atminot var atrast arī septīto. Savs slēpnis ir arī purvā Cenu tīrelī, nokļūšana līdz tam gan ir bīstama un sarežģīta.Neparasts Mārim licies slēpnis pie kāda skatu torņa blakus Teteles skolai, jo par torņa eksistēšanu viņš nav zinājis. Slēpņotāji secina – viņu dzīvesveids ļauj Jelgavā, Latvijā un citur pasaulē apmeklēt vietas, kur citi nekad nebūs, kaut arī dzīvo turpat netālu. Pa pasauli ceļo monētas Visi slēpņi tiek iedalīti grūtības pakāpēs. Tā īpašnieks novērtē, cik viegli vai grūti to atrast un tam piekļūt. Atkarībā no grūtības pakāpes piešķir no vienas līdz piecām zvaigznītēm. Slēpņus nedrīkst izvietot militārajos objektos, elektrosadales skapjos un citās dzīvībai bīstamās vietās. Katram slēpnim tā izvietotājs dod nosaukumu. Katrā kastītē obligāti jābūt blociņam vai kādam papīram un zīmulim, ar kura palīdzību var apliecināt, ka esi tur bijis. Kastītē atrodas arī dažādi sīkumi, ar kuriem spēles dalībnieki var apmainīties, taču tas nav obligāti. Ja tu slēpnī kaut ko paņem, vietā jāatliek kaut kas cits. Kastītēs mēdz būt arī «ceļotāji» – geomonētas vai «trevelbagi». Geomonēta ir monēta ar īpašu simboliku un savu ekskluzīvu numuru, kas reģistrēts internetā. Pēc tā var izsekot, kur bijusi monēta. Jelgavai savu monētu vēl nav. Arī trevelbagiem ir savs numurs un mērķis, kur nokļūt. Tie ir žetoni, kuriem piestiprina dažādas mantiņas. Zināms, ka kāda mantiņa pašlaik ir ceļā uz Jelgavu.
