Ekonomikas eksperts skaidro – krāt vai tērēt un kā labāk ietaupīt.
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eks-perts jautājumos, kas skar katra maciņu.– Latvijas Bankas vadītājs pauž, ka jātērē nauda, lai sildītu ekonomiku, bet cilvēkiem loģiski šķiet – vajadzētu pietaupīt, ja nu rēķini aug un algas samazina. Kā rīkoties?E.R.: Nevajadzētu ieslīgt galējībās un būtu jāatrod zelta vidusceļš starp naudas tērēšanu un uzkrāšanu. Pārmērīga naudas taupīšana, īpaši, ja tā tiek krāta zeķē vai paslēpta trīslitru burkā zem ābeles, būtiski kaitē valsts tautsaimniecībai, jo nauda netiek laista apritē. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā iedzīvotājiem būtu jātērē nauda saprātīgi, neatsakoties no nepieciešamajiem pirkumiem, tajā pašā laikā katru mēnesi arī novirzot uzkrājumiem desmit procentu no saviem ienākumiem, lai būtu drošības spilvens situācijā, ja rodas papildu tēriņi vai samazinās ienākumi.– Kurā virzienā vispirms skatīties, domājot, kā ietaupīt? E.R.: Vispirms būtu jāsāk ar sava ikmēneša ģimenes budžeta plānošanu un ienākumu – izdevumu uzskaiti. Izdevumu pierakstīšanai var izmantot pašu vienkāršāko burtnīcu vai arī datoru (piemēram, «Excel» programmu). Uzskaitot mēneša izdevumus, būs redzams, kur paliek jūsu ienākumi, cik lielu daļu tērējat pārtikai, mājoklim, transportam, veselībai vai izglītībai. Šajā gadījumā arī būs daudz vieglāk saprast, vai ir kādi tēriņi, kas tiek veikti impulsīvi, un vai tiek iegādātas preces, kuras patiesībā nemaz nav nepieciešamas. Dodoties uz veikalu, būtu vēlams iepriekš sastādīt pirkumu sarakstu, lai iegādātos tikai nepieciešamos produktus. Nelielas iespējas ietaupīt ir visapkārt, un, kā saka, ja santīmu nekrāsi, pie lata netiksi. Piemēram, var ietaupīt elektroenerģiju, nomainot parastās spuldzes ar ekonomiskajām. Daudz elektroenerģijas patērē gludeklis, un mazāk maksāsiet par elektroenerģiju, ja negludināsiet dvieļus vai gultas veļu. Ietaupīt iespējams arī, apmaksājot rēķinus. Telekomunikāciju un citu apmaksai var izmantot banku piedāvātos automātiskos rēķinu apmaksas pakalpojumus vai tos apmaksāt internetā, un tas ļaus ietaupīt gan naudu, jo tas būs lētāk nekā bankas filiālē vai pasta nodaļā, gan arī laiku.– Daudzi teic, ka jādomā, kur nopelnīt, nevis – kur ietaupīt. Kādas ir iespējas papildus nopelnīt šajos ekonomiskajos apstākļos?E.R.: Patlaban iespējas atrast papildu darbu ir krietni mazākas nekā pirms gada vai diviem, un tuvākajā laikā pozitīvu izmaiņu šajā ziņā diemžēl būs maz. Jāizmanto visas iespējas, kas ļauj nopelnīt papildu naudu. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju neizmanto iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus par izglītību, zobārstniecības un citiem veselības pakalpojumiem, kā arī veiktajiem ilgtermiņa uzkrājumiem. Ja vien nav slinkums doties uz Valsts ieņēmumu dienestu un aizpildīt gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksātos nodokļus un papildināt ģimenes budžetu kaut ar nelielu summu.– Kurās nozarēs strādājošie tagad var justies droši, un kam būtu jādomā par pārkvalifikāciju?E.R.: Ekonomikas lejupslīdes ap-stākļos pilnībā droši nevar justies neviens, un diezin vai būs tādas nozares, kuras spēs pilnībā izvairīties no darbavietu skaita samazināšanas. Tā, iespējams, skars visu nozaru uzņēmumus, tomēr nosacīti mierīgāk varētu būt telekomunikāciju, enerģētikas, farmācijas nozarē. Savukārt visvairāk darbavietu varētu zaudēt viesnīcu un tūrisma nozarē, būvniecībā, finanšu pakalpojumu sfērā, kā arī nekustamā īpašuma un komercpakalpojumu jomā. Arī valsts pārvaldē strādājošajiem būs jāpiedzīvo atlaišanas, jo Latvijā valsts pārvaldes izmaksas tomēr ir pārāk lielas. Pašreizējā krīze daudziem ir sarežģīts periods, tomēr cilvēkiem darba zaudēšanas vai ienākumu samazināšanās dēļ nevajadzētu nokārt degunu un ieslīgt depresijā. Krīzes ļauj mums kļūt stiprākiem, tādēļ šajā laikā vajadzētu censties apgūt kādu jaunu arodu vai iegūt papildu prasmes, kā arī paplašināt zināšanas. – Kuras lauksaimniecības nozares uzskatāt par perspektīvākajām?E.R.: Lauksaimniecībai vajadzētu būt vienai no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, jo mēs spējam saražot vairāk pārtikas produktu, nekā nepieciešams pašu patēriņam. Lauksaimniecībā par perspektīvākajām nozarēm var uzskatīt graudkopību un pienkopību, tomēr sekmīgi spēs darboties tikai tie zemnieki, kuri apsaimniekos lielas zemes platības un kuriem būs lieli ganāmpulki. Lai zemnieki spētu darboties efektīvāk un būt konkurētspējīgi vietējā un ārvalstu tirgū, ļoti svarīga ir kooperācija, turklāt gan saimniekošanas, gan arī pārstrādes līmenī, pašiem zemniekiem ar kooperatīvu starpniecību veidojot savus pārstrādes tīklus. Vēl perspektīvas ir bioloģiskās lauksaimniecības nozares, jo pasaulē palielinās pieprasījums pēc bioloģiski tīriem pārtikas produktiem. Reģionos, kur augsnes resursi ir sliktāki, graudkopības vietā varbūt jāizvēlas netradicionālā lauksaimniecība, piemēram, dzērveņu, sēņu audzēšana, biškopība.– Vai kas jāmaina sociālā nodrošinājuma sistēmā – pensijas, bezdarbnieka pabalsti, māmiņu algas, slimības pabalsti? Ņemot vērā budžeta situāciju un izmaiņas ekonomikā.E.R.: Lai arī ekonomiskā situācija Latvijā nav no spožākajām, valdībai būtu jācenšas nepieļaut negatīvas izmaiņas attiecībā uz pensijām, dažādiem pabalstiem, sociāli svarīgo sfēru darbinieku atalgojumu. Ņemot vērā situāciju ar budžetu un tā deficītu, par pensiju indeksāciju būs jāaizmirst, tomēr no to samazināšanas būtu jāizvairās. Viena no galvenajām problēmām ir straujš bezdarbnieku skaita kāpums, turklāt kritums ekonomikā ļoti negatīvi ietekmē cilvēku iespējas atrast jaunu darbu. Ja cilvēka darba mūžs ir mazāks nekā desmit gadu, bezdarbnieka pabalstu viņš var saņemt četrus mēnešus, tomēr ekonomikas lejupslīdes laikā tas ir pārāk mazs laika sprīdis, lai atrastu jaunu darbu. Nepieciešams pagarināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku, lai iedzīvotāji nepaliktu bez iztikas līdzekļiem pēc šiem četriem mēnešiem. Tajā pašā laikā līdzekļu apjoms bezdarbnieku pabalstiem tomēr ir ierobežots, līdz ar to var nākties nedaudz samazināt to apmēru. Tā kā sociālajā budžetā izdevumi turpinās palielināties, bet ieņēmumu kļūs arvien mazāk, valdībai nekas cits neatliks, kā samazināt slimības pabalsta maksimālo saņemšanas laiku, kā arī ieviest māmiņu algu maksimālo limitu strādājošajām māmiņām.
