Nereti pavājināta redze tiek konstatēta jau pusaudžu gados. Laiks pie datora jālīdzsvaro ar sportu.
Ideāla redze mūsdienās kļuvusi par vērtību, ar ko var lepoties tikai nedaudzi cilvēki, norāda acu ārsti. Arī lielam skaitam jaunākās un vidējās paaudzes cilvēku brilles un kontaktlēcas kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu, bez kurām ne soli paspert – burtiskā nozīmē. Nereti pavājināta redze tiek konstatēta jau pusaudžu gados. It īpaši bieži sastopama tuvredzība, proti, nespēja skaidri saskatīt priekšmetus, kas atrodas tālumā, saka mediķi. Tuvredzība nodēvēta par vienu no 21. gadsimta cilvēku tipiskajām veselības problēmām. Jāņem vērā, ka šobrīd pieejamās redzes problēmu konstatēšanas metodes ļauj atklāt pat nelielu tuvredzību, tāpat kā tālredzību, kas biežāk – lai gan ne vienmēr – sastopama gados vecākiem cilvēkiem. Par mierinājumu tiem, kuriem redze nav pietiekami asa, noder tas, ka pieejami daudzveidīgi redzes korekcijas līdzekļu varianti – ierastās brilles ļoti plašā cenu amplitūdā un dažāda dizaina, pēdējos gados populāras kļuvušās kontaktlēcas, kā arī ķirurģiskas redzes uzlabošanas metodes. Ja cilvēks novēro redzes pavājināšanos, noteikti jāvēršas pie acu ārsta, lai laikus izvēlētos labāko redzes korekciju, skaidro oftalmoloģe Ilze Strautmane un uzsver, ka izplatītās tuvredzības cēloņi meklējami iedzimtībā un dzīvesveidā.Brillēm mājās jābūtBērnam ir risks ciest no tuvredzības, ja tā konstatēta vecākiem, klāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska. Ja vecāki, kuriem piemīt tuvredzība, vēlas, lai bērnam nebūtu jānēsā brilles vai kontaktlēcas, viņiem jāmudina atvase no mazotnes sportot un pavadīt laiku brīvā dabā, iesaka daktere I.Strautmane. «Acis tiek piepūlētas vienādi, gan lasot grāmatas, gan zīmējot, gan adot vai tamborējot, gan raugoties datora ekrānā, tātad jebkurā situācijā, kad cilvēks ilgstoši, intensīvi skatās tuvumā,» aicina ņemt vērā I.Strautmane. «Ja bērnam ļoti patīk lasīt vai zīmēt, nevajag to aizliegt, bet jāiemāca mazulim acis atpūtināt ik pa 20 – 30 minūtēm,» iesaka speciāliste. Tuvredzību visbiežāk atklāj pacientiem pusaudžu vecumā, cilvēkiem, kuriem iedzimts tuvredzības risks apvienojas ar pārlieku acu noslodzi, raugoties tuvumā, saka G.Laganovska un mudina iegaumēt, ka, mainot dzīvesveidu, nav iespējams samazināt tuvredzību. Tāpēc atliek atrast ērtāko un pieņemamāko redzes korekcijas metodi.Izvēloties nēsāt brilles vai kontaktlēcas, vai arī pārmaiņus gan brilles, gan kontaktlēcas, cilvēkam jāņem vērā dzīvesstils, ieradumi un arī tas, kā acis jūtas viskomfortablāk. «Nav tā, ka būtu viena pacientu kategorija, kam vēlamākas būtu brilles, un otra kategorija, kam piemērotas tikai kontaktlēcas. Parasti sportistiem iesaka kontaktlēcas, bet arī ļoti daudzi cilvēki ar mierīgu darba ritmu grib nēsāt lēcas kā redzes korekcijas līdzekli ikdienai,» stāsta I.Strautmane. Viņa piebilst: ja acis kontaktlēcas labi panes, var tās nēsāt katru dienu, bet brillēm mājās jābūt, jo var gadīties, ka piemeklē acu iekaisums, kura dēļ kontaktlēcas kādu laiku lietot nevar.Brilles ir acīm visnekaitīgākais refrakcijas korekcijas veids, uzskata G.Laganovska. «Taču, ja konstatēta spēcīga tuvredzība vai pastāv liela atšķirība starp redzi ar labo un kreiso aci, ar brillēm nav iespējams iegūt maksimāli labu rezultātu. Šādos gadījumos ieteicamas kontaktlēcas, jo tās nodrošina optimālo iespējamo redzes asumu,» zina G.Laganovska. Populāras pacientu vidū ir mīkstās kontaktlēcas, kuras var lietot vienu mēnesi, saka I.Strautmane. Pieejamas arī vienas dienas kontaktlēcas, kuras no rīta ieliek, vakarā izņem un izmet, nākamajā rītā ņem atkal jaunu pāri. Šādām kontaktlēcām papildus nevajag nekādus kopšanas līdzekļus.Acis jāatpūtinaPēc 18 – 20 gadu vecuma tuvredzība parasti vairs neprogresē, ja vien nav iedzimtas predispozīcijas, tomēr mediķi norāda, ka par acīm jārūpējas. «Galvenais – sabalansēt to noslodzi ar atpūtu. Acīm, kas tiek intensīvi nodarbinātas, skatoties tuvumā, relaksācija nozīmē raudzīšanos tālumā. Pēc 30 – 45 minūšu ilga darba ar datoru vai teksta lasīšanas, vai jebkura cita darba, kas prasa intensīvu lūkošanos tuvumā, noteikti jāpaskatās laukā pa logu, jāveras bezgalībā. Svarīgi iemācīties šādu vingrinājumu: 10 sekundes fokusējam skatienu tālumā un pēc tam atkal paskatāmies tuvumā, fokusējot skatienu, tad atkal raugāmies tālumā. Tā, izšūpojot skatienu līdz 10 reizēm, acis atpūšas,» iesaka I.Strautmane un norāda, ka, strādājot ar datoru, acis regulāri jāaizver un jāmirkšķina, jo dators sausina acis, rodas kairinājuma sajūta, kā arī nogurums. Ļoti svarīgi ir iekārtot darba vietu tā, lai datora ekrāna augšējā mala būtu acu augstumā un uz datora nekristu papildu apgaismojums no loga vai lampas. IETEIKUMI Nekavējoties pie acu ārsta jādodas: ja iestājas pēkšņs redzes zudums; ja parādās tā dēvētā priekškara sajūta – nav redzams tas, kas atrodas labajā vai kreisajā pusē; ja acu priekšā parādās mazas, peldošas «mušiņas» – to cēlonis var būt vecuma izraisīti procesi organismā, bet tās var liecināt arī par nopietnām veselības problēmām, tāpēc jānoskaidro cēlonis.
