Šodien sveicieni sūtāmi Ludmilām, Laimdotiem un Laimiņiem, bet, līksmi līgojot, neizmirstiet, ka tūlīt būs vārdadienas arī Līgām un Jāņiem.
Šodien sveicieni sūtāmi Ludmilām, Laimdotiem un Laimiņiem, bet, līksmi līgojot, neizmirstiet, ka tūlīt būs vārdadienas arī Līgām un Jāņiem.
Savās mājās, kas atrodas meža malā, jāņabērnus gaidīs arī Jānis Kaprāns. Jānis strādā akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecībā un nodarbojas ar cirsmu uzmērīšanu.
Jānis latviešiem bija, ir un būs populārs vārds. To apliecina arī tas, ka toreiz, kad gaviļnieks mācījās, pēc viņa vārdiem, pasaulē labākajā – Meža – fakultātē, kursā esot bijuši septiņi Jāņi, un pieci no viņiem dzīvojuši vienā kopmītnes istabiņā.
«Šķiet, ka studiju laikā arī bija vislabākās Jāņu svinības – lustīgi gāja. Varbūt mēs vienkārši bijām jaunāki. Vienu gadu bijām lielajā praksē Šķēdē. Sakuram uz kalna kārtīgu ugunskuru, dziedam. Kopā ar mums viens sirms, cienījams profesors. Viņam ļoti tā līgošana patīk. Padomju armija tikko bija iegājusi Čehoslovākijā, un mēs raujam vaļā: «Mūsu karaspēkam slava, ieņemta ir Bratislava, līgo, līgo…». Profesors pārbijies aizmuka,» atceras gaviļnieks.
Jānis arī atzīst, ka viņam patīk tas, ka līgojot paša vārdadiena netiek izcelta. «Ar to burkšķi arī viss aiziet,» viņš ir apmierināts. Bet gaviļniekam vislabāk patīk tā noskaņa, kad sākas gatavošanās līgošanai: jau pēcpusdienā gaisā jūtamas gaidas, pamazām sāk krēslot, un jāņugunis vēl tikai tiks aizdedzinātas…
