Jāņi pēdējā laikā kļūst stilīgi. Latvijā nopērkams desmitiem dažādu šķirņu alus vai siers, svētkos tīri «latviskā» garā var cept šašlikus vai barbekjū, izbraukt kādu loku ar ūdensmotociklu vai «glaunāku autiņu».
Jāņi pēdējā laikā kļūst stilīgi. Latvijā nopērkams desmitiem dažādu šķirņu alus vai siers, svētkos tīri «latviskā» garā var cept šašlikus vai barbekjū, izbraukt kādu loku ar ūdensmotociklu vai «glaunāku autiņu». Un, lai ātrums būtu labāks un izjūtas asākas, protams, izbrauciens ir jātaisa pēc «vecā brāļa» lietošanas. Jāņi, tāpat kā Ziemassvētki, saistās ar lieliem iepirkumiem, un pārtikas, alkohola, kā arī citu svētkiem nepieciešamu preču tirgotāji šajos nacionālajos svētkos pamanās gūt pamatīgu peļņu. Iekšzemes kopprodukts, protams, ir jāpalielina, tāpēc, no vienas puses, nav ko bēdāties, vienīgi žēl, ka pēdējos gados īsi pēc Jāņiem prāvāki ienākumi vērojami arī apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem un medicīnas darbiniekiem. Un tāpēc jāņabērniem nevajadzētu pārcensties, citādi šie Jāņi viņiem vai arī viņu draugiem var kļūt pēdējie.
Pērnā gada rezultāti ir visai šausminoši – Līgosvētkos Latvijā gājuši bojā 26 cilvēki, savukārt ievainojumus guvuši 124. Veseliem 150 papardes zieda meklētājiem Jāņi beigušies traģiski vai pat letāli. Tāpēc šoreiz būtu stingri jāpadomā, vai ir vērts šo rekordu «uzlabot». Kā liecina pagājušā gada šokējošā statistika, viens no galvenajiem šādu negadījumu iemesliem ir alkohola lietošana, turklāt visbiežāk to lietojuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kā pierādījums tam ir pagājušajā gadā notikušie negadījumi, kad no pieciem bojāgājušajiem autovadītājiem četri bija vecumā līdz 20 gadiem. Un atbildība par šiem upuriem vienlīdz jāņemas arī pārējiem līdzjāņotājiem, kas neko neizdarīja, lai alkoholu baudījušie cilvēki nesēstos pie stūres. Un te nav īstā vieta aizspriedumiem – vecākiem jāuzmana bērni un bērniem – vecāki. Vislabāk, protams, ir iegādāties «provīziju» pietiekamā daudzumā, lai pa Jāņiem autotransporta atslēgas varētu uzkārt uz naglas un vispār nekur nebraukt.
No iepriekšminētās Jāņu statistikas diemžēl daudz neatšķiras arī šāgada pirmsjāņu cipari, kas nepārprotami liecina, ka braucēju skaits reibumā aizvien palielinās. Un ne tikai alkohola reibumā, bet arī narkotiku. Šāgada pirmos piecos mēnešos fiksētas 1255 alkoholu apstiprinošas ekspertīzes, bet narkotisko vielu lietošana konstatēta 152 gadījumos.
Pēdējais laiks atbrīvoties no mīta, ka braukšana nelielā reibumā (piemēram, pāris «aliņu» – it kā nieks vien ir) ir mazāk bīstama. Šādam braucējam ir lielākas vai mazākas grūtības koncentrēties, pavājinās uzmanība, bieži ir redzes uztveres traucējumi – objekti izskatās tuvāk vai tālāk nekā realitātē, sākas daudzās anekdotēs apsmietā attēla dubultošanās, galu galā cilvēks var kļūt miegains vai pat aizmigt pie stūres. Vārdu sakot – nekā laba no šādas braukšanas sagaidīt nevar.
Un tas diemžēl vēl nav viss. Narkologi brīdina, ka pēc alkohola vai narkotisko vielu lietošanas braucējiem var būt arī eiforisks efekts. Braucējs kļūst bravurīgs, nejūt ātrumu vai arī sāk izmantot agresīvu braukšanas stilu. Vēl viens mīts ir tas, ka mazāk bīstama ir automašīnas vadīšana paģirās, kad alkoholu lietojis cilvēks ir pāris stundu kaut kur pasnauduļojis. Te nu jāpaskaidro, ka tas tiešām ir tikai mīts, jo automašīnas vadīšana paģirās ir tikpat bīstama kā alkohola reibumā, jo cilvēkiem ir augsts asinsspiediens, sāp galva un ir tās pašas «vecās labās» grūtības koncentrēties. Atgriežoties pie jauniešiem, der atcerēties, ka jauna cilvēka organisms ir īpaši jutīgs pret apreibinošām vielām, arī alu. Narkologi skaidro, ka pat pēc vienas puslitrīgas alus pudeles iztukšošanas astoņpadsmitgadīgam autobraucējam iestājas reibuma stāvoklis, savukārt «lietotājiem» pēc 30 gadiem to varot uzskatīt par braukšanu reibuma pakāpē. Par grādīgajiem dzērieniem vispār nav runa. Un par narkotiskajām vielām ne tik. Ir jāsaprot, ka jebkurš autovadītājs lielā alkohola vai narkotisko vielu reibumā ir potenciāls slepkava. Ja cilvēkiem ir nospļauties par savu drošību, būtu jāpadomā vismaz par apkārtējiem.
Lai maksimāli izvairītos no traģiskām sekām, būtu nepieciešams sīki apdomāt jāņošanas organizāciju. Skan triviāli, taču viena otra traģēdija tiešām nebūtu notikusi, ja svētku dalībnieki iepriekš būtu vienojušies, kurš nedzers un vajadzības gadījumā vadīs mašīnu. Vai arī – kādas būs iespējas nakšņot svinību vietā, ja alkoholu lietos visi. Varbūt der par to padomāt pirms jāņošanas, nevis nožēlot pēc tam, kad notikusi nelaime.
Ja arī nelaime nenotiks, tad var gadīties finansiālas nepatikšanas vai arī iespējams zaudēt autovadītāja tiesības. Vai Jāņu «bakhanālijas» ir tā vērtas? Ceļu policija sola izvērst aktivitātes pa svētkiem visā Latvijā. Tiks rīkoti reidi un pārbaudīti vadītāji, vai viņi nav lietojuši alkoholu. Šādi reidi notiks visā Latvijā pirms un Līgo svētku laikā no 21. līdz 25. jūnijam. Un nebūtu iemesla apvainoties uz Ceļu policiju, ka tā, lūk, traucē «svinēt» latviešiem latviešu svētkus. Patiesībā Ceļu policijas darbinieki, kuriem dienesta pienākumu dēļ pašiem nekādi īsti svētki neiznāks, ir vienīgais garants braucēju drošībai, «diskvalificējot no trases» tos, kuri ir bīstami pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tomēr Ceļu policija, protams, neizķers visus «sajāņojošos» braucējus, tāpēc katram par savu drošību kaut nedaudz jāgādā arī pašam, un, pamanot kādu aizdomīgāku braucēju, labāk neatrasties viņu tuvumā.
Secinājums viens – nav ko braukāt pa Jāņiem, labāk meklēt papardes ziedu. Uz to vedina arī mūsu valsts demogrāfiskā situācija. Taču arī šajā jomā «vecā brāļa» pārdozēšana var traucēt meklējumos, atradumu kvalitātē un kvantitātē. Ūdensrozes arī jāplūc uzmanīgi, jo Jāņi ir zīmīgi arī ar lielo slīcēju skaitu. Tāpat kā ar uguns nelaimēm. Iepriekšminētais tomēr nenozīmē, ka ir jāatsakās no Jāņu svinēšanas. Jāņi ir jāsvin, un Jāņu naktī nav ko gulēt, taču, dodoties uz svinībām, ir jāizdara viss, lai veiksmīgi sagaidītu Jāņu rītu.
